Šeit tiks minēti daži no daudzajiem faktiem, mans redzesskats un nožēla. Bet nožēla, protams, nebūs tikai mana… Augusts paliks daudzu Latvijas ģimeņu un vēl nenotikušu ģimeņu atmiņās kā traģisks mēnesis.
Šeit tiks minēti daži no daudzajiem faktiem, mans redzesskats un nožēla. Bet nožēla, protams, nebūs tikai mana… Augusts paliks daudzu Latvijas ģimeņu un vēl nenotikušu ģimeņu atmiņās kā traģisks mēnesis.
11. augustā Valmieras rajona Burtnieku pagastā uz lauku ceļa Burtnieki – Pintes 1968. gadā dzimušais Jānis D., vadot automašīnu «Fiat» alkoholisko dzērienu ietekmē, nav izvēlējies pareizo braukšanas ātrumu un automašīna ietriekusies kokā. Negadījumā gājis bojā piecus gadus vecais Mārtiņš S. un 1971. gadā dzimusī Agrita V.
Vai kādu izbrīna fakts, ka lielākā daļa traģēdiju, kas notiek uz Latvijas ceļiem, ir vistiešākās bezatbildīgas alkohola lietošanas sekas? Šķiet, ka ne. Taču tas nenozīmē, ka šādu traģēdiju īpatsvars mazinās. Ciniski, bet autoavārijās cietušos var iedalīt divās grupās. Pirmā, kur nekas nebija prognozējams, un tas, kā mēdz sacīt, bija liktenis. Taču otra grupa, kurā arī bojā iet gluži nevainīgi cilvēki, ir alkohola lietošanas upuri. Domāju, ka alkoholu lietojis šoferis jau kā tāds demonstrē savu bezatbildību. Vienīgā atšķirība, ka tikai gadījumos, kad sekas ir letālas, cilvēki saka: redz, tā nu gan ir klaja bezatbildība. Taču šajā gadījumā atbildībai nav gradācijas, un ikviens, kas sēžas pie stūres dzērumā, ir potenciālu traģēdiju autors.
11. augustā Rēzeknes rajona Stoļerovas pagastā uz autoceļa Rēzekne – Stoļerova 1967. gadā dzimušais Aleksejs C.ar automašīnu «Audi100» alkoholisko dzērienu ietekmē notriecis velosipēdisti – 1948. gadā dzimušo Valentīnu N. Viņa notikuma vietā mirusi.
Pret sociālās atbildības trūkumu demokrātiskā valstī jācīnās (tieši tā – jācīnās, nevis jātielējas) ar juridiskās atbildības striktāku definēšanu. Proti, acīmredzot kampaņa «Izglāb draugu!» var palīdzēt vienā konkrētā situācijā (piemēram, Jāņos), taču ikdienā šis preventīvais mehānisms nebūs efektīvs. Citiem vārdiem, ir nepieciešamas daudz bargākas sankcijas, pirmkārt, pazeminot pieļaujamo promiļu daudzumu asinīs, ar kuru var sēsties pie stūres. Otrkārt, ir jābūt daudz stingrākiem sodiem gan par braukšanu dzērumā, gan vispār – par riskantu (piemēram, sistemātisku ātruma pārsniegšana nakts stundās) braukšanu. Ja Latvijas autobraucēji savādāk nemāk kā tikai traukties ar mašīnu uz velna paraušanu, tad likumdevējam nav citas izejas kā sankciju mehānismu padarīt bargāku.
16. augustā Liepājas rajona Kalētu pagastā, braucot ar motociklu «Jawa» bez valsts numura zīmes, vadītājs nav ticis galā ar motocikla vadību, nobraucis no ceļa un ietriecies ceļa zīmē. Motocikla vadītājs notikuma vietā mira.
Runājot par autokatasrofās cietušo nenormāli lielo īpatsvaru Latvijā, bieži vien tiek aizmirsti tie, kuriem būtu jārūpējas, lai šādas katastrofas nenotiktu, tas ir, Ceļu policija. Domāju, ka kritiski domājošam cilvēkam ar laiku var rasties pamatots jautājums – ko tad dara mūsu likuma sargi, ja pieļauj, ka regulāri notiek avārijas, teiksim, pārsniegta ātruma dēļ? Pavisam nesen man bija interesanta saruna ar kādu latviešu profesori, kas dzīvo ASV, bet Latvijā pēta korupcijas problēmu. Profesore minēja interesantu sakarību, par kuru, šķiet, Latvijā reti kad cenšas runāt. Proti, jo korumpētāka ceļu policija, jo lielākas nekārtības notiek uz ceļiem. Nešaubos, ka daļēji cēlonis, kāpēc Latvijā notiek tik daudz autoavāriju, ir diskrētā, stabilā «piecīšu» sistēma. Tajā juridiskās atbildības mehānisms zaudē savu jēgu. Bez šaubām, sakarību starp «piecīšiem» un autoavārijām var atspēkot ikviens sevi cienošs policijas darbinieks, sak, pierādiet, ka kāds ņem kukuļus. Bet pierādīt tak nevar; tāpat kā to nevar ārstu gadījumā. Katrā ziņā Ceļu policijai par savu mundieri būtu jāuztraucas, lai gan pašreizējā situācija, manuprāt, par satraukumu neliecina.
15. augustā Madonas rajonā, ceļa Madona – Vecpiebalga septītajā kilometrā, notika sadursme starp automašīnu «Audi100», ko vadīja 1970. gadā dzimušais Andris V., un automašīnu «VW Transporter», ko vadīja 1969. gadā dzimušais Igors F. Notikuma vietā gājuši bojā abi automašīnu vadītāji un divi «VW» pasažieri – vīrietis un sieviete, apmēram 25 – 30 gadus veci.
Kad man sacīja, ka Latvijā nav nevienas ģimenes, kurā kāds nebūtu cietis autokatastrofā, es pirmajā brīdī nodomāju, ka tas ir pārspīlēti. Taču pēdējo gadu statistika diemžēl šo tēzi, liekas, apstiprina. Šaušalīgi – bet apstiprina. Nav jānotiek revolūcijai. Cilvēkiem – šoferiem, kājāmgājējiem, bērniem, riteņbraucējiem, pasažieriem – visiem ir jāsaprot, ka Latvijas sabiedrība nedrīkst atļauties vienā dienā uz ceļiem zaudēt piecus cilvēkus. Ir jāatver acis ne tikai Jāņos!
