Kad ūdens sasilst līdz plus desmit grādiem, aktivizējas daudzas zivis, tostarp arī karūsas. Bieži vien daudz tiek diskutēts, kādu ēsmu labāk izmantot karūsu makšķerēšanā.
Kad ūdens sasilst līdz plus desmit grādiem, aktivizējas daudzas zivis, tostarp arī karūsas. Bieži vien daudz tiek diskutēts, kādu ēsmu labāk izmantot karūsu makšķerēšanā.
Karūsu ēsmas
Vienlīdz labus panākumus iespējams gūt gan ar dzīvnieku, gan ar augu valsts ēsmām. No dzīvnieku valsts ēsmām ieteicams izmantot trīsuļodu kāpurus, baltos gaļas tārpiņus un sliekas (gan mēslu, gan lapu), lieliski veiksies, ja ņemsiet dažādus ūdenī dzīvojošos kukaiņus (spāres kāpurus, nelielas dēlītes un citus kukainīšus). Lai gan makšķernieku vidū karūsas nav sevišķi populāras, jāatzīst, ka šīs zivis ir ļoti kaprīzas un tāpēc to makšķerēšana ir interesanta.
Dzīvnieku valsts ēsmas
Labākos panākumus tomēr iespējams gūt ar trīsuļodu kāpuriem un baltajiem gaļas tārpiņiem. Uz šīm ēsmām karūsas, sevišķi sudraba, ķeras visu vasaru. Cieto baltā tārpiņa ādu ieteicams caurdurt pie tārpa galvas, tad tārpiņi izskatās dabiskāk un labāk piesaista zivju (karūsu) uzmanību. Bieži vien mazpieredzējuši makšķernieki atstāj tārpus tiešos saules staros, un pēc dažām stundām tie var pārvērsties kūniņās. No tā izvairīties var diezgan vienkārši – krastā jāizrok neliela bedrīte, kur jāievieto trauciņš ar tārpiem. Makšķerējot ar trīsuļodu kāpuriem, ieteicams izmantot mazus (12. –14. nr.) āķīšus. Protams, pēc iespējas tievākus, – lai kāpurs neiztecētu bet uz āķa «karātos stabili». Dažkārt karūsas priekšroku dod tā saucamajam «hamburgeram», tas ir, uz āķa uzliktiem diviem baltajiem tārpiņiem un diviem trīs trīsuļodu kāpuriem. Esmu novērojis, ka uz «hamburgera» «copē» pārliecinošāk. Kombinētajās ēsmās jeb «hamburgeros» var apvienot arī sliekas un baltos tārpiņus. Protams, makšķernieks var variēt ar ēsmām un izvēlēties sev vispiemērotāko. Vasarā par ēsmu iespējams izmantot arī zilo mušu un pat nelielus sienāžus. Ar šīm ēsmām labus panākumus var gūt, ja makšķerē ne pārāk dziļās vietās – līdz 0,5 m. Šādās vietās zivis ir pieradušas, ka ūdenī iekrīt dažādi kāpuri un mušas. Ir vietas, kur karūsas priekšroku dod mizgraužiem un tādai eksotikai kā lapseņu kāpuri.
Augu valsts ēsmas
Bieži vien karūsas nevēlas nekādus kāpurus un tārpus, tās iekārdināt var tikai ar augu valsts ēsmām. Ko gan visu nevar izmantot karūsu makšķerēšanai: maizi, dažādas putras, sautētus graudus, makaronus un grūbas! Pati vienkāršākā un izplatītākā ēsma ir maizes mīkstums. Tas jāsamīca, tad jāpievieno nedaudz medicīniskās vates, un ēsma gatava. Pieredzējuši «copmaņi» maizei pielej eļļu (anīsa, vanilīna, kaņepju vai saulespuķu). Iznāk pirmklasīga ēsma. Pazīstu vēl kādu vīru, kas gatavo maizes – kartupeļu mīklas masu, un loms viņam ir gandrīz vienmēr. Svaigas maizes mīkstumam viņš nedaudz pievieno tikko vārītu, vēl karstu kartupeli un kārtīgi samaisa, līdz izveidojas viendabīga masa. Karūsas piesaista arī medus smarža. Kartupeļu mīklai var pievienot dažus pilienus medus eļļas. Ar eļļām aizrauties gan nevajadzētu – ja tās ir par daudz, varat sabojāt visu mīklas masu. Preses izdevumos ir atrodamas visai interesantas dažu putru receptes. Piemēram, mannas putru viegli pagatavot šādi: nelielā trauciņā zem tekoša ūdens ber mannas putraimus, vienlaikus maisot. Nepārtraukti maisot, tā pārvēršas lipīgā un staipīgā masā. Šim maisījumam var pievienot arī plaucētas auzu pārslas un dažus pilienus eļļas. Savukārt auzu pārslu putru pagatavo šādi: lēzenā trauciņā ieber nedaudz auzu pārslu un uzlej virsū verdošu ūdeni. Pēc četrām stundām pārslas būs gatavas makšķerēšanai.
Ēsmas pagatavošana ir atkarīga arī no makšķernieka fantāzijas. Tomēr sastāvdaļas ieteicams pievienot klāt ar mēru, jo «pārsālītām ēsmām» zivis netuvosies, bet gan tieši otrādi – attālināsies no tām.
