Līvbērzes bibliotēkai pašvaldība grāmatu iegādei gadā piešķir 1000 latu. Tikpat daudz šim nolūkam saņem abas skolas.
Līvbērzes bibliotēkai pašvaldība grāmatu iegādei gadā piešķir 1000 latu. Tikpat daudz šim nolūkam saņem abas skolas. Vēl 300 latu bibliotēkai paredzēts žurnālu un laikrakstu pasūtīšanai. Tāpēc grāmatu krātuves vadītājai Velgai Petņičenko ir pamats teikt, ka viņa ir viena no bagātākajām – grāmatu skaits bibliotēkas fondos pārsniedz 8000 vienību. Pat ne visās pilsētas bibliotēkās ir tik daudz. No rajona pagastiem vienīgi Ozolnieku lasītājiem ir vēl lielākas iespējas. Par grāmatu lasītājiem daudz domā arī Vilcē.
Pagasta nauda lielākoties tiek izmantota augstvērtīgas uzziņu literatūras iegādei, grāmatām par filosofiju, vēsturi, ētiku, mākslas vēsturi, dažādām gaumēm domātai daiļliteratūrai. Tā kā vēlmes allaž ir lielākas par iespējām, četrus gadus Līvbērzes bibliotēkā, sekojot citu pieredzei, organizēts maksas pakalpojumu fonds. Tajā iekļautas grāmatas, kas, bibliotekāru valodā runājot, visātrāk tiek “nolasītas” – bestselleri, detektīvi, mīlestības romāni, seriālu literatūra. Grāmatas nomas maksa dienā ir divi santīmi. No šīs naudiņas bibliotēka papildina pieprasītākās literatūras klāstu ar jaunākajiem izdevumiem. Grāmatu fonds tiek palielināts, iesaistoties ikgadējos Latvijas Kultūrkapitāla fonda konkursos.
Regulāro lasītāju skaits Līvbērzē pārsniedz četrus simtus. Ikdiena nav iedomājama bez skolas bērniem, kas bibliotēkā jūtas kā pilntiesīgi apmeklētāji. Bieži iegriežas jaunieši, kas mācās vai studē. Viņi novērtējuši priekšrocības. Proti, atšķirībā no pilsētas bibliotēkām, kur liela daļa nepieciešamās literatūras pieejama tikai lasītavā, Līvbērzē to var paņemt uz mājām. Tāpat ir ar uzņēmīgiem cilvēkiem domātiem izdevumiem par mārketingu, vadības menedžmentu, projektiem. Vēl plašāks saimniecisko izdevumu un uzziņu klāsts pieejams Sabiedriskajā informācijas pieejas punktā. Arī tas izvietots kultūras namā, vienīgi ieeja ir cita. Preses izdevumi domāti lasīšanai uz vietas. Tas gan nav ērtākais veids, bet citādi tiem “pieaug kājas”.
Šogad bibliotēka, iesaistoties projektos, tikusi pie otra datora un printera. Savukārt pašvaldība apņēmusies gādāt modernākus galdus. Pērn telpas atsvaidzinātas ar daļēju kosmētisko remontu. Bet par eiroremontu varēs domāt pēc kultūras nama jumta remonta un telpu paplašināšanas, izbūvējot jumta stāvu un liftu. Pašlaik tiek izstrādāts tehniskais projekts. Jumta stāvā paredzētas telpas nevalstiskajām organizācijām, informācijas pieejas punktam, tautas lietišķās mākslas studijai “Līve”. Lielākas telpas nepieciešamas vēsturisko materiālu un liecību izvietošanai. Pašlaik nav vietas fotomateriāliem par pēdējo gadu aktivitātēm, pietrūkst vietas 1939. gadā veikto antropoloģisko pētījumu materiālu izvietošanai. Tā gaitā aptaujāts vairāk nekā 700 zemgaliešu. Sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu apzinātas senākās Līvbērzes dzimtas un ar pagasta atbalstu pērn organizēta vēsturiskajiem pētījumiem veltīta konference. Ņemot vērā iedzīvotāju patieso interesi un vēsturisko liecību nozīmi, pagasta priekšsēdētāja domā, ka līdzīgus pētījumus būtu lietderīgi veikt arī mūsdienās.
