Jau piecpadsmit gadu 1947. gadā izveidoto Latvijas Lauksaimniecības universitātes tautas deju ansambli «Kalve» vada Gunta Skuja.
Jau piecpadsmit gadu 1947. gadā izveidoto Latvijas Lauksaimniecības universitātes tautas deju ansambli “Kalve” vada Gunta Skuja. Tam par godu rīt Jelgavas pils aulā notiks jubilejas koncerts, kurā tiks izdejotas tikai G.Skujas radītās dejas. Viņa, dzimusi saldeniece, dienas pavada Rīgā, bet Jelgavā sastapusi savu nākamo vīru un vada deju kolektīvu. Par sevi viņa teic, ka dzīvē laimējies – “Kalve” ir gan darbs, gan vaļasprieks.
Gunta Skuja jau kopš dibināšanas 15 gadu ir arī vidējās paaudzes deju kolektīva “Mārupieši” vadītāja. “Es visu laiku dejoju. No rīta mostos, vedu bērnus uz skolu un bērnudārzu, tad nāku mājās un sāku virpuļot,” smaidot stāsta “Kalves” vadītāja. Viņa ir arī ļoti daudzu deju horeogrāfe, tāpēc visus soļus daudzkārt nācies “izlēkāt pašai”.
Gunta atzīst, ka ikdienā vairāk laika pavada kopā ar “Kalvi” un “Mārupiešiem” nekā ar ģimeni. Viņa uzteic savu un dzīvesbiedra mammu, kas nereti pieskata dēlus, jo arī vīrs kā mūzikas pedagogs bieži nav mājās.
Par “Kalves” vadīšanas laikā gūtiem panākumiem horeogrāfe atklāj: “Mums ir tā, ka reizēm kalnā augšā un tad atkal no kalna lejā!” Pašlaik izveidojies jauku cilvēku pulciņš, tāpēc pēdējā laikā panākumu ir daudz vairāk – pagājušā gada dziesmu svētku skatē guvuši augstu novērtējumu savā grupā, šovasar Turcijā un Kiprā izdevies “gan labi padancot un atpūsties, gan sevi parādīt un citus apskatīt”.
Gunta bijusi deju svētku virsvadītāja Latvijas programmai Baltijas valstu studentu svētkos “Gaudeamus XII” Tartu, Igaunijā, XXII Vispārējos latviešu dziesmu un XII Deju svētkos Zemgales novada programmai, “Rīga 800” Vidzemes novada programmai un XXIII Vispārējos latviešu dziesmu un XIII Deju svētkos deju lieluzveduma “Mana pasaule” daļai “Zeme”.
Uz jautājumu, kāda Gunta Skuja ir kā vadītāja, māksliniece atbild: “Šausmīga!” Bet uzrunātie “Kalves” dejotāji Elīna un Arvis savu vadītāju uzteic un raksturo kā saprotošu, ar savām ambīcijām, labestīgu, stingru. Viņi apgalvo: “Jelgavā labākas nav!” Horeogrāfe gan teic: “Esmu pārliecināta, ka daudz ko var panākt ar disciplīnu un regulāru deju mēģinājumu apmeklējumu, kā dēļ dažreiz sanāk padusmoties,” un piebilst, ka kolektīviem esot kā mamma – “dejotāji grib, lai dziesmu svētkos esmu nemitīgi kopā ar viņiem, ballītēs sēžu pie viņu galdiņiem.”
Aiz Jelgavas pils aulas durvīm sāk skanēt dziesma, Gunta dodas uz mēģinājumu. “Kā jau māksliniekam – ne jau visi darbi ir šedevri, bet to lai rīt nāk novērtēt skatītāji,” sarunas noslēgumā noteic “Kalves” vadītāja.
***
Guntas Skujas teicieni, ko apkopojuši
“Kalves” dejotāji
“Neuztraucieties – karš beigsies, un mēs visi apprecēsimies!”
“Nu, atkal man tā skujiņa!” (Par deju rakstu jaunrades dejās.)
“Meitas izpeld kā baltas guļbas.” (Par dejas “Vidi, vidi, ezeriņi” uznācienu.)
“Zods augšā un broša pa priekšu!”
“Neesiet man te nekāds veco ļaužu pulciņš!”
“Nevelies, nevelies!”
“Ka tikai neiesvīstam!” (Par slinkiem dejotājiem.)
“Savāciet tos savus puķu rūgtos!” (Pavēle sakļaut pirkstus dejas laikā.)
“Tiecamies uz saulaino tāli…”
“Savāc, savāc muskulīšus – lai, kad metu ar nazi, tas atlektu!”
“Face control” (Pārbaude pēc sejas.)
“Un tā mēs varam turpināt cilāt to kāju līdz pensijas vecumam, bet jēgas nekādas…”
***
Gunta Skuja
– TDA “Kalve” un deju kolektīva “Mārupieši” vadītāja.
– Precējusies, vīrs Artis, dēli Valts un Markuss.
– Dzimusi 1963. gada 8. maijā pulksten 10.50 Saldū.
– 1970. gada 1. septembrī sākusi mācības Saldus 1. astoņgadīgajā skolā.
– 1973. gadā sākusi dejot Pionieru namā skolēnu deju kolektīvā (vadītāja – Velta Lodiņa). Uzcītīga dejotāja, bet, kā pati atceras, līdz 7. klasei dejojusi ļoti slikti, lai gan uz mēģinājumiem ieradusies stundu agrāk. Koncertos parasti izpildīja puišu partijas.
– 1977. gadā Viļa Ozola dejā “Dejosim, meitenes” – pirmā pastāvīgā meiteņu vieta. Tad arī saņēmusi vienīgo uzslavu par smaidu un stāju no vadītājas. Nākamajā mēģinājumā vadītāja aizvedusi uz TDA “Kursa”. Tā sastāvā piedzīvota arī pirmā debija Latvijas Televīzijā ar Imanta Magones deju “Tec, laiviņa”.
– 1978. gadā iestājusies Saldus 2. vidusskolā, turpinājusi dejot “Kursā”.
– 1982. gadā iestājusies Kultūras darbinieku tehnikumā. Mēģināja iestāties TDA “Vektors”, bet neizdevās. Uzņemta TDA “Dancis” sastāvā un strauji iekarojusi vadītāja Alfrēda Spuras simpātijas.
– No 1985. līdz 1989. gadam studējusi konservatorijā (Latvijas Mūzikas akadēmijā) pašdarbības deju kolektīvu vadītāju specialitātē.
– 1989. gada rudenī nodibinājusi vidējās paaudzes kolektīvu “Mārupieši”.
– 1989. gada septembra beigās Maija Sālzirne un Rolands Juraševskis uzaicināja strādāt TDA “Kalve”, kas vieno ap pussimt dejotāju.
– 2000. gada februārī ieguvusi pedagoģijas maģistra grādu Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā.
– Kopš 2004. gada rudens studē Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras apakšprogrammā Teātra māksla.
– Vairākkārt bijusi deju svētku virsvadītāja, pildījusi Jelgavas deju kolektīvu virsvadītājas pienākumus, radījusi daudz jaunu deju.
