Jelgavā jau ilgāku laiku intensīvi klīst valodas, ka visiem zināmo krievu revolucionāru, rakstnieku un publicistu Anatoliju Ļitvinovu skārusi postošā «franču slimība».
Jelgavā jau ilgāku laiku intensīvi klīst valodas, ka visiem zināmo krievu revolucionāru, rakstnieku un publicistu Anatoliju Ļitvinovu skārusi postošā «franču slimība». Viņam, tāpat kā Uļjānovam Ļeņinam, nelāgā kaite esot jau pārņēmusi visu kreiso galvas smadzeņu puslodi. Tieši «franču iesnas» Ļeņinam bija par nāves cēloni, taču, pirms doties uz mūžīgajiem medību laukiem, slimības apsēstais proletariāta vadonis izraisīja vislielākās jukas pasaules lielākajā kontinentā, aizraudams sev līdzi miljoniem dvēseļu.
Runā, ka Anatolijs Ļitvinovs neesot nekas cits kā klonētais Ļeņins: tieši tāda pati tieksme uz vardarbības sludināšanu, naida kurināšanu sabiedrībā, valstiskuma noniecināšanu. Atšķirībā no lielā Ļeņina mūsējam tikai ir vājākas valodu zināšanas. Uļjānovs savlaik «apšmucējās» Krievijā, «atmazgājās» Somijā. Ļitvinovam Ļeņinam dvēselīte arī Krievijā «apšmucēta», tādēļ šis mēģina savus netīrumus atmazgāt Latvijā. Par ko gan Dievs tādu nastu uzkrāvis tieši Jelgavai?
Ļitvinovs Ļeņins, savos memuāros rakstot par nepanesamo dzīvi mežonīgajā «pribaļķikā» starp neizglītotajiem «gansiem», pārtiek tikai no reņģēm, jo zivīs esot daudz fosfora, kas vairo smadzeņu darbību.
