Līgo vakarā mēs ar vīru un māsīcu devāmies uz pilsētas estrādi.
Līgo vakarā mēs ar vīru un māsīcu devāmies uz pilsētas estrādi. Skanēja patīkama, jautra latviešu mūzika, dega ugunskurs. Jautrā solī kāpām augšā uz deju plača, jo kājas pašas steidzās lēkt jautrā deju ritmā. Deju grīda bija diezgan pārblīvēta, bet neliels laukums pa vidu, mums par izbrīnu, bija palicis brīvs. Devāmies uz šo vietiņu. Necentāmies īpaši skatīties sev zem kājām. Izrādās, šis brīdis bija liktenīgs manai māsīcai. Nepaspēdama vēl īsti izbaudīt deju priekus, viņa tupēja uz viena ceļa. Es nesapratu, kas ar viņu ir noticis. Māsīca man stenēdama skaidroja, ka kāja esot kaut kur iesprūdusi, nevarot izvilkt. Centos viņai palīdzēt, bet nekas neiznāca. Ar grūtībām tas izdevās, tikai palīdzot kādam dejotājam. Māsīca stenēja un vaidēja no sāpēm. Ar vienu kāju viņa bija iekritusi bedrē, kas izveidojusies starp izpuvušajiem dēļiem. Kāju viņai izvilkām, bet kurpe bija palikusi apakšā. Pieliekušies pie tumšā cauruma, ar lielu piepūli, sameklējām arī kurpi. Ieraudzījām šausmīgu skatu. Pilna estrāde ar dejojošiem cilvēkiem, gan jauniem, gan vecākiem, gan bērniem, bet estrādes vidū dēļu grīdā izpuvis melns un dziļš caurums, kuru vakara tumsā īpaši nevar ieraudzīt. Beigu beigās manai māsīcai un mums ar vīru vakars vēl nebija sācies, kad jau beidzās. Paiet ar savainoto kāju viņa vairs nevarēja. Sāpes bija neciešamas, un par vakara priekiem vairs nevarējām domāt. Vajadzēja nogādāt viņu līdz slimnīcai. Netālu stāvēja Municipālās policijas mašīna. Mans vīrs piegāja klāt, paskaidroja situāciju un lūdza aizvest māsīcu uz slimnīcu, tas neaizņemtu vairāk par 5 minūtēm. Piedāvājām pat samaksu, neredzējām citu izeju, taksis arī nebija tuvumā. Municipālie policisti neuzskatīja par vajadzīgu mums palīdzēt. Viņi bija aizņemti ar pārāk daudz jaunekli. Tādu iedzērušu jaunekļu tur apkārt nebija mazums. Citi pat uz kājām nespēja noturēties un saritinājušies vāļājās pie ugunskura, cits pat bija jau saldi iemidzis. Vai tiešām policija ir domāta tikai dzērušu cilvēku tvarstīšanai? Man radās tāds iespaids – ja ar normālu nepārdzērušos cilvēku notiek nelaime, tas nav kārtības sargu uzmanības cienīgs. Kā nebūt nokļuvām līdz ielai un ilgi gaidījām, kamēr brauca kāds taksis. Tas mūs aizveda līdz slimnīcai. Tur sagaidīja laipnas medmāsiņas. Mediķi kāju apskatīja, uztaisīja rentgenu. Konstatēja pēdas un potītes izmežģījumu. Sacīja, ka uz darbu nevarēšot iet vismaz divas nedēļas. Tā arī beidzās mūsu Līgo vakars. Manas māsīcas vietā varēja būt jebkurš cits, kas līgoja estrāde. Tie dēļi uz estrādes deju plača ir jau izpuvuši aiz vecuma, un nav izslēgts, ka tāds caurums izveidojas vēl kādā vietā. Kam par to būtu jāatbild? Cienījamie estrādes apmeklētāji, esiet modri, lai ar jums nenotiek līdzīgas nelaimes! Un būsim izpalīdzīgāki un iejūtīgāki pret citu nelaimēm!
