Etiopijā atrasti divu pieaugušu cilvēku un viens bērna galvaskauss. Zinātnieki to uzskata par vienu no vissvarīgākajiem atklājumiem cilvēku izcelsmes meklējumos.
Etiopijā atrasti divu pieaugušu cilvēku un viens bērna galvaskauss. Zinātnieki to uzskata par vienu no vissvarīgākajiem atklājumiem cilvēku izcelsmes meklējumos.
Galvaskausu fosilijas, kas tika atrastas Herto ciemata atliekās Etiopijas austrumu reģionā Afarā, ir vecākās zināmās liecības par mūsdienu cilvēku jeb «Homo sapiens».
Visvairāk zinātniekus sajūsmina fakts, ka tās atbilst viņu ģenētiskajiem pētījumiem, kas liecināja par to, ka šajā laikā Āfrikā parādījās cilvēki.
«Šie paraugi ir tilts pār plaisu starp agrākiem, daudz arhaiskākas formas cilvēkiem Āfrikā un tādiem, kādi tie bija pirms 100 000 gadiem,» norādīja profesors no ASV Kalifornijas Universitātes.
Galvaskausi pilnībā neatbilst mūsdienu cilvēku galvaskausiem, tie ir mazliet lielāki, garāki, un tiem ir daudz izteiktāki uzacu kauli.
Šo nelielo, bet svarīgo atšķirību dēļ amerikāņu un etiopiešu zinātnieku komanda jaunatklātos galvaskausus piedēvējusi jaunai cilvēku apakšsugai – «Homo sapiens idaltu» («idaltu» vietējā afariešu valodā nozīmē «vecāks»).
Par Herto ciematā veiktajiem atklājumiem līksmoja tie zinātnieki, kas atbalsta teoriju, ka visi mūsdienu cilvēki cēlušies no cilvēkiem, kas aptuveni pirms 200 000 gadu parādījās Āfrikā.
Galvaskausu fragmenti tika atrasti kādā sausā un putekļainā ielejā, kas kopš 1997. gada pazīstama kā fosilijām bagāta vieta.
Vispirms izrakumu vietā uzieti akmens priekšmeti un nogalināta nīlzirga atliekas, pēc tam bizoņu fosilijas, kas liecināja, ka senie cilvēki pārtikuši no gaļas.
Vislabāk saglabājies pieaugušā galvaskauss tika uziets mazliet ārpus senās apmetnes. Atradumu bija bojājis lietus un daļēji sabradājuši govju bari.
Bērna (iespējams, sešus vai septiņus gadus veca) galvaskauss bija salūzis vairāk nekā 200 gabalos un bija rūpīgi jāsaliek kopā no jauna.
Visiem galvaskausiem bija griezumu pēdas, kas liecina, ka apbedīšanas ceremonijā no tiem atgriezta miesa. Tomēr pēc tam veiktā galvaskausu pulēšana liecina nevis par vienkāršu kanibālismu, bet drīzāk rituālu.
Kas līdzīgs novērojams arī dažās mūsdienu dabastautu kopienās, piemēram, Jaungvinejā, kur senču galvaskausi tiek uzglabāti un pielūgti.
