Vēl paies pāris gadu, līdz būs izveidota datu bāze ar informāciju par vakancēm Latvijas darba tirgū, kā arī apkopota informācija par dzīves un darba apstākļiem Latvijā.
Vēl paies pāris gadu, līdz būs izveidota datu bāze ar informāciju par vakancēm Latvijas darba tirgū, kā arī apkopota informācija par dzīves un darba apstākļiem Latvijā. Šādas datu bāzes izveide ir priekšdarbs, lai arī Latvija pievienotos ES nodarbinātības sistēmai EURES.
Palīdz atrast darbu citā valstī
EURES tika radīta, lai palīdzētu cilvēkiem atrast darbu citā ES dalībvalstī. Tā ir informācijas apmaiņas sistēma par darba iespējām ES, kā arī Islandē un Norvēģijā – Eiropas ekonomiskās telpas valstīs (EET). Tās galvenie uzdevumi ir veicināt pieeju informācijai un konsultācijām par nodarbinātības iespējām, kā arī darba un dzīves apstākļiem citās valstīs.
EURES tīklu izveidojusi Eiropas Komisija sadarbībā ar nodarbinātības dienestiem, sociālajiem partneriem un pašvaldībām. Oficiāli tas tika atklāts 1993. gadā. Eiropā nav lielāka portāla ar informāciju par darba iespējām un dzīves apstākļiem. 1998. gada sākumā tajā bija atrodami 43 tūkstoši darba piedāvājumu, bet 2000. gada sākumā – jau 166 tūkstoši. Arī sistēmas lietotāju skaits šo divu gadu laikā palielinājās par 40 procentiem.
Sistēmas darbību nodrošina eiropadomnieki jeb nacionālie koordinatori. Tie atrodas ES/EET valstu nodarbinātības dienestos un sniedz informāciju un konsultācijas darba meklētājiem un darba devējiem gan nacionālajā, gan starptautiskajā darba tirgū..
Informācija par dzīves un darba apstākļiem ES valstī palīdz, piemēram, pirms došanās strādāt uz Spāniju, noskaidrot, kādas ir dzīvokļa izmaksas, vidējās darba algas utt., izvairīties no nepatīkamām situācijām, ierodoties ārvalstīs.
EURES interneta mājas lapas adrese: .
Arī Latvijas vakances būs EURES datu bāzē
Līdz ar datu bāzes izveidi Latvijā tiks piedāvātas iespējas atrast vienuviet ziņas par visām vakancēm Latvijas darba tirgū. Savukārt mūsu uzņēmēji varēs meklēt interesentus no visām ES valstīm.
Latvijas koordinatore Lorija Lietaviete atgriezusies no semināra Dānijā un iepazinusi dāņu EURES sistēmu: «Pašlaik esam pašā sākuma stadijā, jo budžetā nav paredzēts finansējums Latvijas EURES datu bāzes izveidei. Esam sagatavojuši PHARE projektu, kuru sāksim īstenot 2004. gadā. Tie arī būs pirmie soļi šādas sistēmas izveidē,» Saeimas ESIC informē L.Lietaviete.
Citās kandidātvalstīs situācija ir līdzīga. Latvijā būs pieci vai seši padomnieki – pa vienam katrā reģionā, bet Rīgā varētu būt divi.
Darba iespējas tikai pilsoņiem un tikai piecās valstīs
Pēc Latvijas iestāšanās ES tās pilsoņiem būs brīvas tiesības strādāt citās ES valstīs, lai gan vairākas saglabās pārejas periodu brīvai pieejai savam darba tirgum. Uz tām piecām valstīm, kuras devušas atļauju brīvai strādājošo kustībai – Īriju, Dāniju, Zviedriju, Lielbritāniju un Nīderlandi –, var doties pēc nākamā gada 1. maija, un vakances var meklēt jau tagad EURES tīklā. Tiesa, arī šīs dalībvalstis vēl var mainīt savu nostāju par pārejas periodiem.
Piecu gadu pārejas periods viesstrādniekiem, piemēram, Vācijā vēl nenozīmē, ka tur līdz 2009. gadam nevarēs atrast darbu. Vācijā un vēl deviņās citās dalībvalstīs saglabāsies līdzšinējā kārtība, kad pirms došanās uz turieni jāsaņem darba atļauja.
Lai atrastu darbu kādā no minētajām piecām valstīm, katrs Latvijas pilsonis varēs doties turp un līdz trim mēnešiem (dažās valstīs – līdz sešiem) nodoties darba meklējumiem. Otra iespēja ir reģistrēties tās valsts nodarbinātības dienestā, kurā vēlas strādāt, kā arī lasīt sludinājumus dalībvalstu nacionālajos laikrakstos. Savukārt nepilsoņiem jāatceras, ka itin visās ES valstīs darbā stāšanās kārtība paliek līdzšinējā – pēc darbatļaujas un uzturēšanas atļaujas saņemšanas.
