«Fabrika» – realitāte vai tomēr šovs? Viens no tās bijušajiem dalībniekiem Haki apgalvo, ka tas ir tikai šovs, taču Brokers atzīst, ka visskarbākā realitāte, neliels sabiedrības modelis, kurā atspoguļojas cilvēciskās vērtības.
«Fabrika» – realitāte vai tomēr šovs? Viens no tās bijušajiem dalībniekiem Haki apgalvo, ka tas ir tikai šovs, taču Brokers atzīst, ka visskarbākā realitāte, neliels sabiedrības modelis, kurā atspoguļojas cilvēciskās vērtības. Abi pārliecinājušies, ka noslēgtā telpā dzīvot ir grūti, puiši labprāt izstāstīja, kā gājis realitātes šovā un ko viņi dara tagad.
Septembra sākumā televīzija TV 5 organizēja kārtējo realitātes šovu – «Fabriku», uz kuru bija pieteikušies tūkstošiem cilvēku. Šova būtība – dažāda rakstura cilvēku dzīve un darbība slēgtā telpā piecpadsmit nedēļu. Galvenā balva – 15 000 eiro. «Fabrikas» bijušie dalībnieki Brokers un Haki jau atlases gaitā bija pārliecināti, ka kļūs par «fabrikantiem», jo uz citu fona izteikti atšķīrās ar saviem radošajiem un interesantajiem tēliem.
«Vai te vispār kāds var novērtēt to, ka neesmu gulējis divas diennaktis, bet vienalga atrodos šeit?» ar šādiem vārdiem redakcijā ieradās Haki, kā vienmēr bezrūpīgs un jautrs. Brokers – nopietns un galants.
Brokera neatlaidība un Haki derības
«Bieži kontaktējos ar cilvēku, kas vienmēr bija informēts par realitātes šoviem. Kādu dienu viņš man teica: «Klau, Serjoga, ej un uzvari!» Man vajadzēja tikai divas minūtes, lai uz piedāvājumu reaģētu. Ar milzīgu neatlaidību cīnījos par iekļūšanu «Fabrikā», kas man arī izdevās. Piedalījos galvenās balvas dēļ, bet arī tāpēc, lai pavērtu sev iespēju iesaistīties reklāmā un lai mani pamana režisori,» tā Brokers. Savukārt Haki neslēpj, ka uz «Fabriku» devies derību dēļ: «Ar draugu saderēju, ka kļūšu par šova dalībnieku. Uz ko? Neteikšu! Taču fakts ir tāds, ka uzvarēju, un tur nodzīvoju piecas nedēļas. Motivācija – gribēju pierādīt, ka cilvēki, kas bijuši cietumā, arī ir tikai cilvēki, kas spēj mainīties. Turklāt arī man ir savas vērtības, idejas un prasmes. Piemēram, «Fabrikā» biju atradis savu vietiņu – virtuvi, kur pārējiem «fabrikantiem» gatavoju gardu ēdienu, un vēl sāku rakstīt dzeju.»
Dzīve «Fabrikā»
«Tas bija «kašmars»! Šova komisija bija parūpējusies par to, lai slēgtā telpā atrastos cilvēki ar dažādiem raksturiem. Bija grūti sadzīvot ar visiem, bet es turējos, jo iekšēji ticēju, ka uzvarēšu. Jā, bez ticības saviem spēkiem realitātes šovā noturēties nav iespējams. Tie, kuri salūza un kuriem zuda ticība, aizgāja. Viss atkarīgs no mērķtiecības,» pārliecināts Brokers un piebilst, ka «Fabrika» ir neliels sabiedrības modelis ar visām tās vērtībām, trūkumiem un likumiem. Tā teikt, maza pasaule, kas reāli eksistē. Visvairāk abus «fabrikantus» tracinājuši sodi par noteikumu pārkāpšanu, sevišķi par mikrofonu nedarbošanos. «Man tas krita uz nerviem, jo mikrofonus ne vienmēr varēja izkontrolēt. Izrādās, esmu bijis vislielākais sodu maksātājs. Saprotiet, šādā šovā jebkurš sīkums var likties nopietna problēma, «zaudēt galvu» var viegli, jo no administrācijas nāca nepārtraukts psiholoģisks spiediens, «presings» uz nerviem un provokācijas,» stāsta Brokers. «Es teikšu tā: «Gribi dzīvot ar vilkiem, proti kaukt!» Principā man šis šovs šķita interesants, daudz ko ieguvu – jaunus draugus, aizraujošas attiecības un idejas. Jā, zaudēju trīs mēnešu algu, bet pretī dabūju kastroļus… Visvairāk tur man pietrūka sievietes, jo «Fabrikā» tādu nebija. Visas briesmones. Viena Pepija vien ko vērta! Manuprāt, tikai Fanucis bija sakarīga meitene,» tā Hakis. Brokers tam piekrīt, uzsverot, ka arī Dārzenis bija jauka un gudra meitene, savukārt «ārpasaulē» neesot peļama Džī. Abi smejas, atceroties, kā, gaidot jaunus dalībniekus, cerējuši uz skaistas un interesantas meitenes ienākšanu, bet ienāca Elvis… Uz jautājumu, vai šovā jābūt kādai izdzīvošanas taktikai, puiši vienprātīgi atbild: «Par kādu taktiku var būt runa! Tu vairākus mēnešus dzīvo slēgtā telpā kopā ar cilvēkiem, kuriem viss «piegriezies». Rodas strīdi un intrigas, agrāk vai vēlāk pat visspēcīgākais cilvēks salūst un atklāj savas īstās emocijas.» Pats svarīgākais, puišuprāt, ir tas, ka abi bijuši patiesi, nav centušies sevi parādīt par labākiem nekā ir realitātē.
Kāpēc Gocha?
«Šķiet, ka, piedaloties šovā, pilnīgi neko neesmu zaudējis, esmu tikai ieguvējs. Vēl joprojām man un Haki ir labas attiecības ar Cukuriņu un Džovannī. Kopā izklaidējamies, apmeklējam klubus un «tusiņus»,» saka Brokers. «Manuprāt, tie, kas kaut ko gribēja sasniegt, arī sasniedza. Tikai vēl joprojām nesaprotu, kāpēc uzvarēja Gocha – cilvēks, kas «stukačoja», vija intrigas un neko nedarīja. Jāuzvar bija Cukuriņam!» Haki sašutis, ka Gocha tik vieglprātīgi iztērējis laimēto naudu: esot nopircis skeiterdēli un tamlīdzīgus «niekus». «Es gan iegādājos sen kāroto motociklu…» ar rūgtumu nosaka Brokers. «Galīgi jocīgs esi?» tā Hakis. «Domā taču par nākotni! Dzīvoklis, mašīna, dāvanas meitenēm…» «Nedrīkst pafantazēt, vai?» atsaucas Brokers. Pēc nelielā strīdiņa abi apklusa. Bijušie šova dalībnieki ir pārliecināti, ka realitātes šovs ir bizness. Pēc iziešanas no «Fabrikas» abiem bijusi izjūta, ka ir izmantoti. «Tie, kas strādā šovbiznesā, manus vārdus sapratīs,» apgalvo Brokers, «un vispār – «Fabrikas» uzvarētājs sen bija zināms, jo Gocha jau pašā spēles sākumā tika uztaisīts par godīgu, gudru un pareizu «paipuisīti», tā sacīt, par kārtīgo latviešu tautas dēlu.»
Fui Pepijai
«Es saprotu, ka Pepija ir cilvēks ar izteiktām mākslinieciskām dotībām, bet tas viņai nedod tiesības biedēt citus,» saka Haki. Gan Brokeram, gan Haki Pepija šķita ļoti nesimpātiska. Viņa esot bijusi skopa. «Ja jūs zinātu, kā viņa blenza, kad es ko ēdu!» sūdzas Haki. Turklāt Pepija bijusi netīrele. «Pepijas «akcijas» manās acīs kritās pēc viņas telefonsarunas ar tēvu. Pepija vienmēr uzsvēra, ka viņai 15 000 eiro nav vajadzīgi. Ja iegūs naudu, tad ziedos bērnunamiem. Taču tie bija meli. Sarunājoties ar tēvu, Pepija domāja, ka nav tiešajā ēterā, tāpēc tēvs meitai deva padomu, kā turēties un manipulēt ar administrāciju un skatītājiem, sastāstot tiem, ka ar iegūto naudu piepildīs nabaga bērnu cerības un vajadzības…» stāsta Brokers.
Vai «zvaigžņu slimība»?
Puiši uzsver, ka ar «zvaigžņu slimību» saslimuši nav. Viņi esot pavisam normāli cilvēki, kurus par populāriem veido paši skatītāji. «Jā, uz ielas un klubos viņi ir ļoti pazīstami. Zināmā mērā tas pat ir patīkami, ka, ejot pa ielu, aiz muguras dzirdi čukstus: «Re, kur Haki, re, kur Brokers!» vai arī kliedzienus: ««Fabrikanti», mēs jūs mīlam!» Vistrakākais moments man bija, kad vienā naktī no meitenēm saņēmu trīs precību piedāvājumus,» tā Haki. Savukārt Brokera paziņa ir pamanījis, ka Jelgavā arvien vairāk puišu sāk krāsot melnus matus.
Par dzīvi un meitenē
Haki teic, ka viņam viss ir kārtībā, neesot par ko sūdzēties. Ja nu vienīgi varētu atrast nopietnu draudzeni: «Gribu meiteni, kurai būtu vajadzīgs Vitaļiks, nevis Haki. Godīgi sakot, man nav noteikta meitenes ideāla. Izskats nav svarīgākais. Zinu tikai to, ka viņai jābūt vienkāršai un saprotamai (kā piecas kapeikas!), patiesai un dabiskai.» Taču Brokeram pašlaik svarīgākais ir atrisināt dzīvesvietas problēmu, tas ir, pārvākties uz Rīgu, jo darbu un saistības ar reklāmas jomu apvienot esot grūti. «Atklāti sakot, arī es sāku nopietni domāt par attiecību veidošanu. Kad satieku kādu meiteni, allaž cenšos izpētīt viņas iekšējo pasauli. Parasti sievietes interesē tikai nauda, bet es gribu arī jūtas,» stāsta Brokers.
***
FAKTI
Brokers
Vārds: Sergejs
Uzvārds: Ortinskis
Vecums: 26 gadi
Nodarbošanās: projektu vadītājs apdrošināšanas aģentūrā «Trīs A brokers»
Nodzīvotais laiks «Fabrikā»: trīs mēneši un piecas dienas
***
Haki
Vārds: Vitālijs
Uzvārds: Hodjko
Vecums: 24 gadi
Nodarbošanās: darbs celtniecības firmā «Trīs B»
Nodzīvotais laiks «Fabrikā»: piecas nedēļas
