Akmeņi – pareģi: Kā atzinuši grieķu zinātnieki, kas Grieķijas piekrastēs veica eksperimentus, kurus vēlāk pārbaudīja Atēnu universitātes laboratorijā, apakšzemes akmeņi spēj paredzēt zemestrīces.
Akmeņi – pareģi
Atēnas. Kā atzinuši grieķu zinātnieki, kas Grieķijas piekrastēs veica eksperimentus, kurus vēlāk pārbaudīja Atēnu universitātes laboratorijā, apakšzemes akmeņi spēj paredzēt zemestrīces. Vairākas dienas un pat nedēļas pirms zemestrīces apakšzemes akmeņi, kas pakāpeniski tiek saspiesti, atbrīvo nelielus elektrības lādiņus, kurus var uztvert arī zemes virspusē. Izmantojot zemē ieraktus elektrodus, zinātniekiem veiksmīgi izdevies paredzēt trīs zemestrīces.
Augi gatavojas savlaicīgi
Londona. Britu pētnieki atklājuši, ka augi spēj paredzēt negaisa tuvošanos, pastiprinot vielu apmaiņu un gatavojoties pastiprinātai augšanai, tajā pašā laikā arī «bruņojoties» pret nesaudzīgo lietusgāžu brāzmām. Pētnieki uzskata, ka augi spēj noteikt elektriskās strāvas atmosfērā, kas parādās pirms negaisa.
Baktērija – pēddzine
Vašingtona. Laboratorijās radītā baktērija Thiobacillus nākotnē varētu būtiski samazināt rūdas ieguves un apstrādes izdevumus. Šī baktērija spēj noteikt minerālus, kas satur zeltu un sudrabu. Baktērija palīdz no zemas kvalitātes rūdām atdalīt tādus smagos metālus kā kadmiju, urānu un svinu. Baktērija patērē dzelzi, varu un sēru, izdalot enerģiju. Turklāt atšķirībā no parastā rūpnieciskā procesa, kurā nevar iztikt bez degvielas patēriņa, baktēriju izmantošana neprasa papildu izdevumus. Vienīgi kurš gan spēs uzņemties atbildību par «brīvsolī» palaistām baktērijām.
Antarktīdas jaunība
Antarktīda. Zinātnieku grupas no ASV, Eiropas, Japānas un Austrālijas veic gandrīz trīs kilometrus dziļus urbumus Antarktīdas un Grenlandes senajos ledājos, lai noteiktu klimata maiņas pirms 110 000 gadiem. Jau sākotnējie rezultāti uzrādījuši, ka arī pagātnē klimata maiņa reizēm notika ļoti strauji. Piemēram, Ziemeļatlantikā veselu gadu tūkstoti temperatūra svārstījusies ap 14 grādiem pēc Celsija, kļūstot par priekšvēstnesi pēdējam ledus laikmetam, kas sākās pirms aptuveni 130 000 gadiem.
Planētas Zeme simulēšana
Tokija. Japānas pētnieki izstrādā virtuālo Zemes programmu, kas varētu palīdzēt risināt apkārtējās vides problēmas. «Zemes simulācijas programma», ko izstrādā zinātnes un tehnoloģijas aģentūra, tiks pabeigta 2002. gadā. Tā palīdzēs izpētīt apkārtējās vides problēmas, piedāvājot savus risinājumus, kā izvairīties no dabas katastrofām, kas, kā zināms, tieši Japānā nav retums.
Mazāk kaloriju – garāka dzīve
Vašingtona. Augļu mušiņu un žurku mūža ilgums pagarinās par 30 procentiem, ja uzturā patērējamo kaloriju daudzums tiek samazināts par 30 procentiem, turklāt dzīvnieki ir veselīgāki. Amerikāņu zinātnieku pētījumi pierāda, ka arī pērtiķu dzīves ilgums palielinās, samazinot kaloriju daudzumu uzturā. Tas izskaidrojams tādējādi, ka vielmaiņas procesā tiek patērēts skābeklis, rodas brīvie radikāļi, kas galvenokārt nosaka novecošanās procesu.
Saule kļūst spožāka
Vašingtona. Satelītu mērījumi uzrāda, ka Saule kļūst spožāka, kas 21. gadsimtā Zemes klimata temperatūru varētu paaugstināt par 0,4 grādiem pēc Celsija. Saules enerģijas daudzums, ko absorbē Zeme, laika posmā no 1986. līdz 1996. gadam paaugstinājās par 0,036 procentiem. Pēc fiziķu domām, satraucošā siltumnīcas efekta palielināšanās saistīta ne tikai ar rūpnieciskajiem atkritumiem, bet arī ar Saules aktivitātes paaugstināšanos.
