Mežacūkas mazulis, kura māti nošāvuši mednieki, jaunu dzīvesvietu atradis kādam Ziemeļfrancijas zemniekam piederošā govju ganāmpulkā.
Mežacūkas mazulis, kura māti nošāvuši mednieki, jaunu dzīvesvietu atradis kādam Ziemeļfrancijas zemniekam piederošā govju ganāmpulkā. «Tas notika agrā pavasarī, un govis viņu uzņēma ļoti atsaucīgi,» par mežacūku ģimenes vīriešu kārtas atvases ierašanos saka saimnieks Andrē Vilārs, piebilstot, ka īpaša gādība par desmit mēnešus veco jaunpienācēju izpaudusies rūpēs par tā barošanu: govs noguļas, lai sivēns netraucēti varētu zīst pienu. A.Vilārs, kuru notikums Flurīlafoetas ciematiņā padarījis par īstu slavenību, domā, ka mežacūka ganāmpulkā varētu palikt līdz septembrim.
