Roņi, lai sameklētu medījumu, atklātā jūrā iepeld līdz 40 kilometriem, bet nirst līdz 200 metru dziļumā.
Roņi, lai sameklētu medījumu, atklātā jūrā iepeld līdz 40 kilometriem, bet nirst līdz 200 metru dziļumā. Turklāt jebkurā diennakts laikā. Līdz šim zinātniekiem nebija skaidrs, ar kādas maņas palīdzību roņi spēj orientēties lielajā ūdens plašumā. Tagad vācu pētnieki, veicot pētījumus ar roņiem, nonākuši pie slēdziena, ka šiem dzīvniekiem piemīt ārkārtīgi augsti attīstīta garšas izjūta, kas spēj noteikt minimālas sāls koncentrācijas atšķirības ūdenī. Tā kā jūras ūdenī ir atšķirīga sāls koncentrācija un arī dažādu sugu zivis mēdz uzturēties tikai sev raksturīgā ūdens sāļumā, roņi zina, kur tiem jānokļūst, lai iegūtu medījumu. Savukārt bārdas un uzacu matiņi roņiem nakts laikā kalpo, lai noteiktu jūras dibena reljefu, medījuma lielumu un formu. Attēlā redzamais ronis zinātniekiem palīdz izprast, kā dzīvnieks spēj orientēties, neko neredzot un nedzirdot.
