Lai novērtētu studiju kvalitāti un rastu veidu, kā palielināt studentu skaitu Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē, tās vadība 12. novembrī organizēja diskusiju «Prāta vētra».
Lai novērtētu studiju kvalitāti un rastu veidu, kā palielināt studentu skaitu Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātē (LF), tās vadība 12. novembrī organizēja diskusiju “Prāta vētra”. “Ziņas” iepazīstina ar komandu darbā apkopotajiem problēmas cēloņiem un iespējamiem risinājumiem.
“Galvenā problēma, kas patlaban risināma, ir mazais lauksaimniecības zinātnes studējošo skaits. Tādēļ ir gaidāms fakultātes budžeta, akadēmiskā un palīgpersonāla samazinājums. Uz diskusiju aicinājām LF studentus, maģistrantus un doktorantus, kā arī mācībspēkus, LLU vadību un ar lauksaimniecību saistītu uzņēmumu vadītājus, lai kopīgi runātu par nepieciešamajām izmaiņām Lauksaimniecības fakultātē,” stāsta LF dekāne Daina Kairiša. Septiņās komandās piedalījās LLU administrācija – rektors Juris Skujāns, mācību prorektors Arnis Mugurēvičs, Studiju daļas vadītāja Rasma Millere, LF dekāne D.Kairiša, Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta direktore Ziedone Bērziņa. Darba devējus pārstāvēja Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra direktors Mārtiņš Cimermanis, Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska, Dobeles Lauku konsultāciju biroja augkopības speciāliste Danute Radzēviča, SIA “Burtnieku zirgaudzētava” vadītājs Jānis Jurašs, SIA “Labietis” stādaudzētavas “Dimzas” vadītājs Guntis Vītoliņš, Valsts augu aizsardzības dienesta vadība un citi lauksaimniecības uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.
Jāuzlabo studiju programmu saturs
Pamatstudiju studenti, maģistranti un doktoranti kā nozīmīgāko problēmu LF studentu skaita sarukumam nosaukuši studiju programmu neatbilstību studentu un darba devēju vēlmēm. Pieprasījumu pēc lauksaimniecības izglītības mazinot arī informācijas trūkums par profesijas pieprasījumu, nepievilcīgi specialitāšu nosaukumi un reklāmas pasākumu trūkums. Laikietilpīgais studiju process liedzot studijas apvienot ar darbu, turklāt Jelgavā nemaz nevarot atrast darbu specialitātē. Kā iespējamo risinājumu jaunie speciālisti ieteikuši uzlabot studiju programmu saturu, saskaņā ar darba devēju pieprasījumu izdalot vairākas apakšspecialitātes un mācībspēkiem ievirzot studentus attiecīgā nozarē, palīdzot veidot kontaktus ar nākamajiem darba devējiem.
Studenti pārliecināti, ka jāveic pieprasījuma analīze, noskaidrojot, kādi speciālisti jau tagad pieprasīti nozarē, kādi būs nepieciešami pēc četriem gadiem, kad tagadējie pirmkursnieki saņems dokumentu par augstākās izglītības iegūšanu. Lauksaimnieki domā, ka fakultātes un specialitāšu nosaukumu maiņa celtu LF prestižu, to uzlabotu reklāmas kampaņa, kuru studenti piedāvā organizēt arī ikgadējo Agronomu dienu laikā.
Viena no lielākajām pārmaiņām, ko studenti vēlas, – lai tiktu mainīta prakšu būtība, viņi ieteikuši prakses veikt šaurākā specialitātē par tieši studenta apgūstamo studiju tēmu, turklāt prakses ilgums varētu būt vismaz seši astoņi mēneši. Jaunieši pārliecināti, ka jau otrajā kursā studentiem būtu jāsāk strādāt savā specialitātē, turklāt darba vietas varētu nodrošināt mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”, LLU struktūrvienības un citi lauksaimniecības uzņēmumi.
Jāmaina fakultātes nosaukums
Mācībspēki līdztekus nosauktajām problēmām uzsvēruši arī vispārēju sajukumu izglītības sistēmā, sociālo situāciju (bezdarbs, nabadzība, bezcerība) laukos un nepievilcīgu fakultātes nosaukumu. Fakultātes administrācijai esot jārod iespējas sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem, lai popularizētu augstākās lauksaimniecības izglītības nepieciešamību. Docētāji uzskata, ka ir vajadzīga darba devēju, studentu, absolventu un mācībspēku aptauja par nepieciešamajām izmaiņām LF studiju programmās.
Mācībspēki pauduši arī to, ka nepieciešama valsts stratēģija lauksaimniecības politikā. Pēdējā desmitgadē nepamatoti palielinājies humanitāro studiju priekšmetu skaits, bet fakultātes studiju procesā būtu jāakcentē eksakto zinātņu apguve.
Mācībspēki secinājuši, ka LLU līmenī jārosina veidot sistēmu mācībspēku kvalifikācijas celšanai. Par nozīmīgāko valstiska mēroga pasākumu viņi atzinuši nepieciešamību rosināt ZM sadarbību ar Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, izveidojot un īstenojot lauksaimniecības valsts politiku. LLU speciālisti pauduši, ka ZM jāorganizē moderns vidējās lauksaimniecības izglītības centrs un zinātnisko pētījumu bāze.
Interesantu risinājumu studentu skaita palielināšanai piedāvājuši LF Dzīvnieku zinātņu katedras docētāji – viņi iesaka LF pārdēvēt par Agrāro zinātņu fakultāti, turklāt augstāko izglītību veidot divpakāpju – agrārā profesionālā (divu gadu studijas ar specializāciju un praksi) un agrārā akadēmiskā ar iespēju iegūt bakalaura grādu agrārajās zinātnēs. Par pozitīvu ierosinājumu studentu piesaistīšanai uzskatāms mācībspēku ieteikums aktualizēt jautājumu par dažādām firmu stipendijām, kad noteiktu laiku kāds uzņēmums studentam maksā ikmēneša stipendiju, bet pēc studijām jaunais speciālists strādā šajā uzņēmumā.
Pieredzes apmaiņa un tālākizglītība
LLU administrācija un ZM amatpersonas arī secinājušas, ka studentu pieplūdumu fakultātē mazina neskaidrā valsts lauksaimniecības politika, nepilnības vidējā lauksaimniecības izglītībā un nepareiza jauniešu izpratne par mūsdienīgu lauksaimniecību. Pie nepilnībām LLU vadība pieskaitījusi nepievilcīgus studiju programmu nosaukumus. Diskusijā ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes departamenta direktore Z.Bērziņa teica: “Ēra ar vispusīgām zināšanām pagājusi. ES katram lauksaimniecības speciālistam ir sava specializācija. Ir, piemēram, augļaugu pavairojamā materiāla komiteja. Nav vairs nekā universāla. Kas notiks pēc pieciem gadiem? Valsts augu aizsardzības dienestā, kas ir viens no prestižākajiem uzņēmumiem valstī, vairāk nekā 30 procentu cilvēku ir vecāki par 50 gadiem. Pavisam drīz viņi būs jānomaina. Doma, ka fakultātē varētu kaut ko likvidēt, nav atbalstāma.”
Konstatēts arī, ka ar katru gadu pasliktinās (atpaliek no mūsdienu prasībām) LF studiju priekšmetu pasniegšanas kvalitāte.
Administrācija piedāvā fakultātes nosaukumā ietvert vārdus agrobizness, agrokomercija vai agrārās zinātnes. Nozīmīga esot pieredzes apmaiņa starp fakultātēm, tad varētu veiksmīgāk piesaistīt studentus un organizēt tālākizglītību.
Savukārt darba devēji norādījuši uz neskaidru un zemu tirgus pieprasījumu pēc LF speciālistiem, mācībspēku deficītu un finansējuma trūkumu fakultātei. Viņi piedāvā studiju programmas aktualizēt atbilstoši tirgus prasībām. Nepieciešams organizēt arī LF administrācijas regulāras tikšanās ar ZM, Lauku attīstības departamentu, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomi un citām ieinteresētām pusēm. Tad lauksaimniecībā nodarbinātie būtu informēti par aktualitātēm Latvijas laukos un tiktu nodrošināta informācijas apmaiņa.
LLKC direktors M.Cimermanis diskusijā mazliet ironiski sacīja: “LLU māca slaucējas un arājus vai uzņēmumu vadītājus? Sabiedrībai jāsaprot, ka universitātes misija ir gatavot vadītājus.
