Tuvojoties atvaļinājumu laikam, «Mēness aptiekas» farmaceiti sadarbībā ar Latvijas ārstiem izveidojuši piecus būtiskus ieteikumus, kā nepieļaut veselības pasliktināšanos un pārvarēt karstumu vasaras sezonā.
Uzmanīgi ar kondicionieriem
Neapdomīga un pārāk bieža kondicionēšanas sistēmas lietošana birojos un automašīnās karstajā laikā var izraisīt saaukstēšanos, ausu un kakla iekaisumus, pat galvassāpes un nervu kairinājumus. Turklāt, saskaroties siltajam un aukstajam gaisam, kondicionierī rodas mitrums, kas ir labvēlīga vide dažādiem mikroorganismiem, kuri pastiprina alergēnu iedarbību uz organismu.
Izsitumi uz ādas un insektu kodumi
Ādas izsitumi rodas, jo karstajā laikā palielinās asinsvadi, paplašinās kapilāri. Tādēļ vasarā jāvalkā piemērots apģērbs, kas palīdz ādas iekšējai pašregulācijai. Ja izvēlēsieties sintētiskas drēbes, āda vairāk svīdīs, neelpos, jo tai būs vēl mākslīgs apvalks. Līdz ar to pasliktināsies šķidruma cirkulācija, aizsprostosies sviedru dziedzeri un uz ādas radīsies dažādi izsitumi. Tāpēc karstajā laikā mediķi iesaka atsvaidzināties, ieejot dušā un pietiekami daudz dzerot. Svelmē nav ieteicams lietot taukainus ādu mitrinošus līdzekļus vai ķermeņa krēmu, jo tie aizprosto poras un provocē ādas problēmas.
Ilgstoši neatrasties saulē
Īpaši bīstama uzturēšanās saulē ir maziem bērniem, grūtniecēm, kā arī veciem cilvēkiem ar hroniskām slimībām – viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Jāraugās, lai bērns regulāri ir padzēries un lai nepārkarstu guļot. Mediķi atgādina, ka karstā laikā nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. «Par karstuma dūrienu liecina ķermeņa temperatūras pazemināšanās līdz 35–36 grādiem vai arī paaugstināšanās, drebuļi, samaņas zudumi, slikta dūša, vemšana, bezspēks un miegainība, kā arī krampji. Ja novērojat šos simptomus, sauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet līdz mediķu brigādes atbraukšanai novietojiet cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, atbrīvojiet no liekā apģērba, mitriniet ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis. Iedodiet padzerties vēsu ūdeni,» rekomendē ārste Anna Aleksandrova.
Problēmas ar arteriālo asinsspiedienu
Karstā laikā īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar paaugstinātu un pazeminātu asinsspiedienu. Nereti, ilgstoši atrodoties saulē, tie piedzīvo hipertoniskās krīzes (bīstami augsts asinsspiediens, kas var provocēt sirdslēkmi vai insultu) vai noģībst (ja asinsspiediens ir pārāk zems), kā arī deguna asiņošanu. Savukārt, ja cilvēkam ir vērojams zems asinsspiediens, viņš jūtas saguris, galva ir nedaudz «dulla», pie straujām ķermeņa kustībām tā noreibst. Sākotnēji cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu tas var paaugstināties, bet pēc tam rasties elpas trūkums, ģīboņi, sirds infarkts vai insults, it īpaši tiem, kuri slimo ar sirds un asinsvadu slimībām.
Lai mazinātu sirds lēkmju un ģīboņu iespējamību karstajā laikā, mediķi iesaka rūpēties par savu uzturu, nelietot pārāk sāļu, asu un ceptu ēdienu, kā arī izdzert ne mazāk kā divus litrus ūdens dienā.
Vēnas un kāju tūska
Speciālisti brīdina, ka kāju tūkšanu var ietekmēt laika apstākļi un, protams, karstākā laikā tūska ir vairāk izteikta. Tas saistīts ar fizikas likumu par ķermeņa un šķidrumu izplešanos temperatūras ietekmē. Ja ārā ir auksti, tad asinsvadi ir šaurāki un rokas un kājas vairāk salst. Turpretī karstā laikā asinsvadi paplašinās un ir vairāk vietas, kur uzkrāties venozajām asinīm. Tad vārstuļu nepietiekamības gadījumā tiek apgrūtināta attece un var rasties tūska. Ja fiziski veselam cilvēkam tūkst kājas, tas liecina, ka ir venoza nepietiekamība un var veidoties kāda no vēnu saslimšanām, piemēram, varikoze.
Darja Cvetkova,
a/s «Sentor Farm aptiekas» pārstāve
