Šāvakara krēslas stundā pulksten 17.30 Jelgavas Mūzikas vidusskolas zālē notiks skolotājas, dzejnieces un dramaturģes Guntas Micānes muzikāli literārais vakars «Gaismu gaidot», kas viņas radošajā biogrāfijā ir tradīcija divpadsmit gadu garumā.
Sarīkojumā uzstāsies tagadējie skolas audzēkņi, kuru pedagogiem savulaik – septiņdesmitajos astoņdesmitajos gados – Mūzikas vidusskolā G.Micāne mācījusi latviešu literatūru un kultūras vēsturi. Jaunajā vecajā vietā«Skolotāja Micāne strādāja radoši, stundās varēja just latvisku, nacionālu stāju. Lieliskas bija skolēnu un skolotājas savstarpējās attiecības,» atceras pasākuma rīkotāja skolotāja Inta Gutāne un piebilst, ka vakars solās būt saviļņojošs. Viņa pieļauj, ka dzeju un vispār literārus darbus mūzikas skolā varētu publikas priekšā celt biežāk. Pasākuma «vaininiece» teic, ka viņai, kā allaž, pirms «Gaismas gaidīšanas» esot uztraukums. Pirmkārt tas notiek lielākā zālē – reizē jaunā un vecā vietā. Tradīcija rīkot šādu pasākumu dzima 1998. gadā, līdz pagājušā gada februārim literārā gaismas gaidīšana notika Silvijas Andersones vadītajā bērnu jauniešu centrā «Junda», kur G.Micāne sešpadsmit gadu mācīja bērniem latviešu valodu un veidoja pasākumu scenārijus. Pēc pērnvasaras, kad S.Andersone no «Jundas» aizgāja, G.Micāne šo pasākumu piedāvāja Jelgavas Mūzikas vidusskolai, kas bijusi viņas darbavieta no 1971. līdz 1983. gadam, un tur savu bijušo audzēkņu vidū rasti atbalstītāji.Gaida bijušos audzēkņus1998. gada februārī «Gaismu gaidot» lielā mērā saistījās ar iepriekšējā pavasarī iznākušo G.Micānes pirmo dzejoļu krājumu «Grēksūdze vējam». Arī šogad sarīkojumā tiks izdziedāti un skaitīti vairāki šajā krājumā ievietotie dzejoļi. Kā atceras autore, vairāki pie viņas atnākuši tajā pašā Mūzikas vidusskolas zālē, kur septiņdesmitajos gados bijusi ārkārtīgi bagāta koncertu dzīve un iedvesmojoši uzstājušies daudzi izcili mūziķi. G.Micāne gaida ierodamies gan bijušos audzēkņus, gan citus dzejas un mūzikas mīļotājus (ieeja ir par brīvu). Vakara noskaņojumam «Gaismas gaidīšanas» priekšvārdus G.Micāne publicējusi blogā www.zz.lv. Autore cer, ka arī viņas vienaudžiem datori arvien vairāk būs pa spēkam. Un tos varēs izmantot ne tikai nomācoši augošo rēķinu apmaksai internetbankā, bet arī sirsnīgām mīlestības vēstulēm.
Laiks labiem vārdiem:Februārī tik jūtami diena vairāk nekā stundu garāka, un, ja pār sniegoto dārzu spīdējusi saule, norietēdama tā rožainos, oranžos un purpura toņos glezno debesis pie apvāršņa. Katrs rīts mums dod mirkli agrāku saullēktu, bet mēs gribam vēl vairāk gaismas, vēl vairāk saules, lai baltais brīnums – sniega roze – pamostos zem baltās, pūkainās segas, lai sniegpulksteņi sāktu zvanīt, lai līdzi mostos mūsu dvēselē darbotiesprieks, cerības, ticība savam spēkam un izturībai. Lai atkal gribētos pārkāpt savas mājas slieksni, pieklauvēt pie drauga sirds un namdurvīm. Lai gribētos teikt labus vārdus, pamanīt kaut ko līdz šim nebijušu vai varbūt mazliet piemirstu…Gunta Micāne 2010. gada februārī
