Pēc uzstāšanās Dānijā un Norvēģijā ar trim koncertiem Latvijā singla izdošanai veltīto turneju pagājušās nedēļas nogalē noslēdza grupa «Tyr» no Fēru salām.
Pēc uzstāšanās Dānijā un Norvēģijā ar trim koncertiem Latvijā singla izdošanai veltīto turneju pagājušās nedēļas nogalē noslēdza grupa «Tyr» no Fēru salām.
Dzīves sarežģīšanas tieksme, ko mūzikā pieņemts apzīmēt kā ārtrokam jeb progresīvajam rokam radniecīgu domāšanu, un mazu, vējainu Ziemeļatlantijas salu tautas balāžu skarbi vienkāršais melodiskums. Ātras ģitārspēles aizrautība, kas, iespējams, glabā gandrīz gadus piecpadsmit vecu jūsmu par pirmajām apgūtajām hārdroka standartfrāzēm, un no melodiskas sarežģītības brīvi, skaidrākas, gotiskākas, «doom» noskaņām tuvākas izteiksmes brīži tradicionālo balāžu aranžējumos un pašsacerētās kompozīcijās iestrādātā tautas mutvārdu daiļradē.
«Tyr» spēlēto etnometālu varētu raksturot kā šādus pretstatus, uz kuru sintezēšanas mēģinājumiem dzīvi reaģēja skaitliski nelielais, bet atsaucīgais klausītāju pulciņš pie «Tonusa» lielās skatuves. Piekrišanu izpelnījās arī fēriešu viesošanās tiešais «vaininieks» – pagājušomēnes singlā izdotā tautasdziesma «Olavur Riddararos» grupas dibināšanas iniciatora, ģitārista, komponista un tekstu autora Heri Joensena apdarē. Janvārī dienasgaismu ieraudzīja «Tyr» debijas albums «How far to Asgaard», un «Olavur Riddararos» piecus gadus vecās grupas vēsturē ir otrais ieraksts viņu oficiālajā diskogrāfijā.
Par patīkamākajiem brīžiem koncertā gādāja viss, kas kaut attāli atgādināja to izteiksmes kompaktumu, ar kādu albumā uz oriģināldziesmu fona izceļas vienīgais dzimtajā valodā ierakstītais skaņdarbs – kareivīgā norvēģu ķēniņa dēkām veltītās tradicionālās balādes «Ormurin Langi» desmit pantu pārlikums četru vīru korim. Aizjūru klausītāju atzinība, kuras kulminācija bija aprīlī pieredzētā vētrainā uzņemšana Islandē (tur, starp citu arī filmēts «Ormurin Langi» videoklips), ir atalgojums aranžētāju Heri Joensena un bundzinieka Kari Streimoja prasmei uzmanīgi ieklausīties tautas melodijas pašpietiekamībā, jūtīgi piemeklējot ritma un ģitārpavadījuma fonu, ko nenomāc pašmērķīga tīksme par savu spēles prasmi un izplūšana nekur nevedošā daudzfrāžainībā.
«Fēru salās šīs dziesmas zina un dzied visi,» par grupas daiļradē nozīmīgo tautas mutvārdu mantojumu stāsta Heri. «Tradicionālās mūzikas un mitoloģijas iedvesmotu «Heavy Metal»» «Tyr» spēlē kopš dibināšanas 1997. gadā un ne tuvu nav vienīgie, kas nodarbojas ar seno fēriešu melodiju mūsdienīgiem aranžējumiem vai uzskata tās par pastāvīgu ierosmes avotu pašu sacerējumiem.
«Fantastisks,» tā uz lūgumu raksturot Fēru muzikālo klimatu «Tyr» atbild vienbalsīgi. «Salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, katru gadu izdoto ierakstu daudzums ir ļoti liels,» precizē basists Gunars Tomsens. «Katru gadu notiek daudz lielu koncertu – roka, folka, džeza. Tautas mutvārdu mantojumam un tā saglabāšanai fēriešu dzīvē ir liela nozīme, bez tradicionālo balāžu dziedāšanas svētki nav iedomājami.»
«Jā, jā, es mīlu arī klasisko mūziku,» Heri apstiprina, ka līdzās grupas nosauktajiem «Black Sabath», «Metallica», «Dream Theather», «Deep Purple» un citiem rokmākslniekiem muzikālo autoritāšu kārtā ierindojams arī Antonio Vivaldi un koncerta vidū atskaņotais fragments no «Četriem gadalaikiem» vienlīdz vērtējams gan kā Heri ģitārista iemaņu, gan muzikālo simpātiju demonstrējums.
«Fēru salās spēlē visu, kas nu kuro brīdi ir aktuāls,» viņš piebilst. «Britpopu, citu deviņdesmito gadu roka strāvojumu mūziku un tamlīdzīgi, netrūkst eksperimentēšanas piemēru, ir arī pankroka grupa – viena, toties ļoti laba. Mēs savukārt esam vienīgie, kas spēlē ko smagāku – tādu «hard
