Līdz 23. janvārim «Kino 19» – «Ģimenes cilvēks».
Līdz 23. janvārim «Kino 19» – «Ģimenes cilvēks» (pulksten 13.30 un 16).
Kuram gan netīk fantazēt, tostarp par iztēles spēļu tēmu reizēm izvēloties paša dzīves neizmantotās iespējas. «Ģimenes cilvēka» veidotāji Nikolasa Keidža tēlotā varoņa dzīves «kā būtu, ja būtu» liek viņam izdzīvot Ziemassvētku nakts brīnumā – pamosties un uzzināt, kā būtu, ja viņš būtu apprecējis mīļoto meiteni, nevis devies uz Veco Pasauli praksē, kuras turpinājums ir daudzsološa, bet ģimenes idilles prieku nelutināta uzņēmēja karjera Volstrītā. Sižeta samākslotību vairo tas, ka ģimenes un karjeras iespējas scenāristi skatītājam piedāvā kā negrozāmu alternatīvu: vai nu viens, vai otrs, bet nekad abi reizē. Neviena spēkos, protams, nav apstrīdēt veco patiesību, ka jebkuru attiecību uzplaukuma ķīla ir gatavība tās rūpīgi un pastāvīgi kopt, un tomēr urdīt urda doma, ka… vienkārši sakot… nu štruntīga tāda mīlestība, kuras galu līdz ar mīļotā aizceļošanu abi uzskata par notikušu faktu. Un kas, sasodīts, Keidža tēlotajam censonim, kļūstot par finanšu magnātu, liedz turpmāko mūžu vadīt kaut vai tādā pašā ārpilsētas leļļu namiņā, kāds pieder viņa vidusšķiras pārstāvja «alter ego», ja jau sieviņa rajonam tik dzelžaini pieķērusies, ka dzīvesvietas maiņa var nopietni apdraudēt ģimenes stabilitāti…
«Ģimenes cilvēks» ir salda Ziemassvētku pasaka ģimeniski idillisku noskaņu kārotājiem. Vispiemērotāk draugu un radu lokā, protams, skatāma gada garākajā vakarā.
Pašatdeve Nikolasa Keidža spēlē kārtējo reizi apliecina: to, cik auglīga viņa talanta izpausmes augsne ir romantiskās komēdijas, viņš ne mirkli nemēdz novērtēt par zemu. Un tas, ka filma patīk aktierim, protams, ir galvenais priekšnosacījums, lai viņš savukārt patiktu skatītājiem.
***
Edgars Sauka:
Noskatoties šo filmu, tā vien gribas nopūsties par to, cik smuki tie amerikāņi māk parādīt it kā banālas lietas un ne pārāk sarežģītu sižetu. Nikolass Keidžs («kritušais eņģelis ar skumjajām acīm») lieliskā saspēlē ar Teu Leoni. Pēc filmas tā vien gribas grūši nopūsties un doties reālajā dzīvē. Kopumā laba atpūta saspringtajiem nerviem. Bet ko izvēlētos es pats?
Esēnija Zariņa:
Romantisks stāsts par to, kas cilvēkam dzīvē liekas pats būtiskākais un vai vienmēr izdarām pareizo izvēli. Galvenajam varonim dota iespēja to noskaidrot. Komēdijas elementi dara filmu interesantāku.
Ilze Oša:
Filmas pamatā – mēģinājums šķetināt ģimenes dzīves problēmas no vīra viedokļa. Ģimenes galva ierauts neticamos notikumos, no kuriem tikai ar grūtībām spēj izkļūt. Salīdzinājumā ar citiem šā žanra darbiem filma izdevusies. Traģiski Ziemassvētku laikā ģimenes vidū justies kā svešiniekam. Tas vedina uz pārdomām par to, kā protam novērtēt priekus, ko dzīve sniedz, vai protam tos ieraudzīt un saņemt. Filma visu vecumu auditorijai.
