Mēneša sākumā Jelgavā strādāja Latvijas TV uzņemšana grupa, kas gatavo 52 minūšu filmu par izcilo pedagogu un muzejnieku Jāni Gresti (1876 – 1951). Tās režisors ir Guntis Lēmanis, uzņemšanu finansē Valsts kultūrkapitāla fonds. Darbs tiks nodots televīzijas skatītājiem maijā.Filmēšana norisinājās Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, kura fondos glabājas daļa J.Grestes bibliotēkas, trīsdesmit iežu paraugi, kartes, ceļojumu apraksti. Pamatīga atmiņu un dažādu citu materiālu kolekcija ir Valsts ģimnāzijā (agrāk 2. vidusskolā), kur no 1922. līdz 1935. gadam J.Greste strādāja. «Problemātiskas ir Grestes un Ulmaņa attiecības. Kā zināms, pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā demokrātisko uzskatu dēļ no skolas direktora darba dabūja aiziet gan J.Grestes līdzgaitnieks un atbalstītājs Ģederts Odiņš, gan arī viņš pats. Valmieras Valsts ģimnāzijas vēsturnieki atraduši materiālus, kas stāsta par J.Grestes un Kārļa Ulmaņa pazīšanos. Proti, 1905. gadā revolucionārajā Valmierā viņi diskutējuši par sabiedriskās dzīves aktualitātēm, arī par skolēnu pēršanu jeb miesas sodiem. Personīgo pazīšanos J.Greste izmantoja trīsdesmito gadu beigās, lai iegūtu valdības labvēlību savam muzejnieka darbam.Četrdesmito gadu beigās jau septiņdesmit gadu vecumā J.Greste tēlaini aprakstīja savu dzīvi. Tās manuskriptu, kā stāsta filmas režisors G.Lēmanis, kādas mājas bēniņos uzgājis Imants Ziedonis. Grāmata «… raibs kā dzeņa vēders» dienas gaismu ieraudzīja tikai 1977. gadā, kad politiskais režīms ir vājinājies. Atkārtots, papildināts izdevums «Krist un celties» iznāca 1990. gadā.
