Kaut arī 7. Saeimas vēlēšanas būs tikai 3. oktobrī, politiskās partijas jau izskrējušas finiša taisnē.
Kaut arī 7. Saeimas vēlēšanas būs tikai 3. oktobrī, politiskās partijas jau izskrējušas finiša taisnē. Noskaidrojies, kuras partijas pretendē uz tikšanu parlamentā, kuras tur nekādā gadījumā netiks. Likmes ir lielas šoreiz Saeima tiek vēlēta uz veseliem četriem (!) gadiem pie varas siles.
Jelgavas Geidāns ar Stendzenieku
Pēdējais lielais pārsteigums, pēc kura nezin vai kas jauns vairs gaidāms, ir skandalozā biznesmeņa Armanda Stendzenieka nopietnā pretendēšana uz vietu politikā. Tie, kas viņa izredzes vērtē zemu, maldās, jo reiz jau viņa nauda un idejas iebīdīja veselus astoņus Vienības partijas (VP) pārstāvjus 6. Saeimā. Tolaik gan viņš pats dzīvojās pa Vāciju, priekšplānā tika bīdīts Alberts Kauls, un drīz vien lielās politikas taisīšana sabruka. Kauls salamājās ar premjeru Andri Šķēli, bet VP frakcija sašķīda. Tagad toreizējais VP «pelēkais kardināls» Stendzenieks grasās atkārtot kaut ko līdzīgu, šoreiz vairs neslēpdamies aiz citu mugurām.
Stendzenieks, kā zināms, 1994. gadā ar «Ventspils naftas» (VN) garantijām no «Bankas Baltija» un Maskavas bankas «Intertek» saņēma 36 miljonus dolāru ķīmiskās rūpnīcas pirkšanai bijušajā VDR. Ar rūpnīcas pirkšanu kaut kas nojuka, un pusi naudas viņš atdeva atpakaļ krieviem. Ar otru pusi viņš sākumā nopirka Doles universālveikalu un rūpnīcu «Alfa», taču drīz šos objektus pārdeva un aizbrauca uz Vāciju taisīt tur savu biznesu.
Pēc ilgām Latvijas tiesībsargājošo iestāžu pūlēm Stendzenieks Vācijā tika apcietināts, tad atvests uz Latviju, un te viņam tiek inkriminēta apsūdzība krāpšanā sevišķi lielos apmēros. Kādu laiciņu Stendzenieks pasēdēja Latvijas drūmajā cietumā, taču nu viņš ir uz brīvām kājām drošības līdzeklis apcietinājums tika mainīts ar policijas uzraudzību. Viņš pats tagad saka, ka vēl deviņus miljonus «caur vērtspapīriem» viņš atdevis VN.
Nav nemaz tik vienkārši ar Stendzenieku kredīta ņemšana pati par sevi nav noziegums, nav zvanīts arī, ka viņš naudu neatdos, turklāt tajos «senajos» laikos (1994. gadā) nebija nekādu nopietnu likumu, kas liegtu izmantot kredītu naudu biznesa plānā neparedzētiem mērķiem, galu galā neveiksmīgs bizness arī nav noziegums. Skarba Stendzenieka sēdināšana sanāktu tad, ja būtu pierādāmas dokumentu viltošanas kā bēdīgi slavenajam Valdim Krisbergam, taču arī te, šķiet, prokuratūrai nav lāgā veicies ar pierādījumu vākšanu.
Prokuroram Stepanovam, acīmredzot, nekas cits nav atlicis kā pieļaut Stendzenieka drošības līdzekļa maiņu, par ko viņš ir smagi cietis Ģenerālprokuratūras vadība ir viņu pārcēlusi mazāknozīmīgā amatā.
Tikmēr pats Stendzenieks ir sācis vētrainu politisku darbošanos mēģinājis dibināt Latvijas Tautas varas partiju, taču sastapies ar Tieslietu ministrijas niknu pretdarbību ministrs Dzintars Rasnačs neparakstīja partijas reģistrācijas dokumentus, pamatojoties uz to, ka tās atbalstītāju sarakstā figurē arī jau mirušas personas, nepilngadīgie un nepilsoņi, līdz ar to izsakot aizdomas, ka saraksts varētu būt viltots. Sadursmi ar Rasnaču Stendzenieks pašlaik apiet ar līkumu apvienojoties ar Nacionālo progresa partiju (NPP) un nosaucot jauno veidojumu par Tautas varas partiju (bez Latvijas nosaukumā). Ja arī šo nosaukumu Tieslietu ministrija nereģistrēs, Stendzeniekam ir vēl viens, šoreiz pilnīgi drošs ceļš, kā tomēr kopā ar saviem domubiedriem piedalīties vēlēšanās iestājoties NPP. Un šajā gadījumā Tieslietu ministrijai vairs nepaliks argumentu Stendzenieka «izslēgšanai».
Stendzenieka jaunais partneris, NPP līderis ir savulaik slavens jelgavnieks, bijušais LLA pasniedzējs, Atmodas laiku LTF un LNNK aktīvists, bijušais LR muitas priekšnieks Imants Geidāns. Nu kurš gan neatceras Geidānu? Pašvaldību vēlēšanās Rīgā NPP ieguva divas vietas, taču pats Geidāns palika aiz borta. Bet nu neatlaidīgs gan viņš ir atkal grasās kāpt uz skatuves, un šoreiz kādā interesantā, mulsinošā kompānijā! Stendzenieka Geidāna partijas kongresā Latviešu biedrības namā piektdien bija pilna zāle ļaužu, tostarp arī dziedātājs Viktors Lapčenoks.
No citām partijām Stendzenieka partija principiāli atšķiras ar to, ka gatavojoties aktīvi aģitēt pret Eiropas savienību.
Populāras sejas – partijnieku reklāmai
Stendzenieka partija gan nav vienīgā, kas savās rindās vilinājusi populāras sejas. Ar šo sērgu sirgst ikviens politisks spēks. Nupat Jaunajā partijā iestājušies pieci Latvijas izlases hokejisti, un tur jau bez viņiem pilnīgi pietika ar visgraujošāko iespējamo «lokomotīvi» Raimondu Paulu. Demokrātiskā partija «Saimnieks» (DPS) arī nav noturējusies no kārdinājuma un priekšvēlēšanu sarakstos iekļāvusi Ivaru Kalniņu, Ojāru Grīnbergu, «Misteru Latvija» Retu Renemani. No slavenību grēka nezin vai būs brīva arī Tautas partija, kuras atbalstītājos bija lasāmi vismaz 20 pazīstami mākslinieki un literāti. Diezin kas jau nu tas nav par lielu daļu šo ļaužu jau tagad var puslīdz droši prognozēt, ka ne nu Saeimā tie sēdēs, ne valsti vadīs, bet pakalpos politiķiem tikai līdz vēlēšanām kā spoža reklāmas izkārtne.
«Vecā elite» vēl nepadodas
Katra partija nu taisa savus kandidātu sarakstus, kas jāiesniedz līdz 4. augustam. Partiju īsajās programmās atkal tiek rakstītas tādas blēņas, ka negribas pat citēt, piemēram, «Mēs esam par Latviju» un tamlīdzīgas tukšības, bet var jau saprast politiķus jābūt nevien politiķa, bet arī literāta talantam, lai nieka 4000 rakstu zīmēs ierakstītu kaut ko daudz maz sakarīgu un jēgietilpīgu.
DPS un LC sarakstu priekšgalā likusi zināmākos, vispopulārākos politiķus. LC tie ir Gorbunovs, Birkavs, Panteļējevs. DPS Čevers, Čepānis, Boka. Pirms pāris mēnešiem, kad DPS izstājās no valdības, tā izskatījās iekšēji sašķelta un intrigu plosīta, taču nu «saimnieki» sapratuši, ka tā turpināt nevar, citādi beigas būs klāt visiem un mobilizējušies. Kamēr vēl nesākas Saeimas plenārsēdes, DPS braukā pa Latviju un rīko Ēnu kabineta sēdes.
LC dikti cer, ka Andreja Panteļējeva «Latvenergo» zudušo 3 miljonu komisija ar savu ziņojumu uzspodrinās partijas spalvas. Nevar noliegt, gada laikā komisija šo to ir apgaismojusi neglītajā milzu naudas nozagšanas lietā, taču tikpat skaļi pie krūts sitīs arī LC konkurenti, Panteļējeva vietnieki komisijā Jānis Ādamsons (Latvijas Sociāldemokrātu apvienība (LSDA)) un Aivars Kreituss (Darba partija). Turklāt komisijas veiksmes centīsies piesavināties viņi, neveiksmes atstājot Panteļējevam. Nupat gatavs tapis komisijas ziņojums burlakstāsts ar augstu varaskungu uzvārdu nosaukšanu. Varaskungiem gan krimināla atbildība vismaz pagaidām nedraud, toties dažam sīkākam «sešiniekam», šķiet, jau skaidri draud taisnošanās tiesas priekšā. 3 miljonu lieta gan vēl pavisam nebeidzas komisija turpinās darboties un reizi mēnesī aicinās Ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu «parunāties» par izmeklēšanas gaitu.
Par vai pret iestāšanos ES?
Varen viltīgi izrādījušies TB / LNNK politiķi viņiem partijas iekšienē lomas sadalītas. Vieni kāpj tribīnē un muld ultranacionālistiskas blēņas, citi gudro, kā uztaisīt naudu, vēl citi izdomā izcilu triku, kā maksimāli efektīgi «zīmēties» līdz pat vēlēšanām. Vakar sākās pirmais «tēvzemiešu» kampaņas cēliens ierosinājums Tautas nobalsošanai par vai pret Pilsonības likuma grozījumiem. Liela daļa tautas gan tā lāgā nesaprot, «par ko ir filma», un aizies balsot sirdī dziļi ticot, ka iestājušies par kaut ko «nacionālu, daiļu un varenu». Savācot desmito daļu balsstiesīgo vēlētāju balsu, «TB»/LNNK kampaņas beigas referendums ļoti iespējams sakritīs ar 7. Saeimas vēlēšanu dienu līdz ar to skandalēšana un aģitēšana par referendumu beigsies precīzi ar vēlēšanām. Tādā veidā «TB»/LNNK pievērsīs īpašu uzmanību savai partijai un novērsīs vēlētāja uzmanību no izvēles starp visām pārējām…
Paša referenduma būtība gan ir visai tāla no labākas nākotnes ideāliem balsojot pret «naturalizācijas logu» atcelšanu, pret pilsonības piešķiršanas nelielu atvieglošanu veciem ļaudīm un tās piešķiršanu brīvajā Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem, būsim balsojuši arī pret EDSO ieteikumiem, kas savukārt nozīmē, ka arī pret Latvijas virzību uz Eiropas savienību.
«Nebūsim Eiropas valsts?» «Kas būsim pretējā gadījumā?» Būsim Krievija, Āzija. Trešās iespējas diemžēl nav.
Zīgerists ar helikopteri Tukumā
Joahims Zīgerists arī ir nostājies uz priekšvēlēšanu «kara takas», sākdams ar «smilšu vētras» sacelšanu, nolaižoties ar helikopteri Tukumā. Tāds jau viņš ir, «mūsu Zigītis», patīk viņam liels troksnis, uguņošana un humpalas dalīšana. Atkopies pēc lielas nervozēšanas savā Vācijā, kur viņam ar tiesu darbiem šuva klāt nacionālā naida kurināšanu par tādiem izteikumiem, kā «čigāni vairojas kā truši», Zīgerists atkal cer uz politisku lomu Latvijā. Nezin, vai šoreiz viņam vairs veiksies tik diži kā iepriekšējā reizē, daudzi viņu ir pametuši, taču jāatceras, ka viņa profesionālā karjera politisko kampaņu jomā reālas un niknas konkurences apstākļos ir krietni ilgāka, nekā jebkuram pašmāju politiķim vēl septiņdesmito gadu beigās, kad mūsu tagadējā «politiskā elite» dirnēja bezjēdzīgās komjaunatnes aktīva sapulcēs, viņš jau visai sekmīgi taisīja Vācijas KDS lielpolitiķa Franča Jozefa Štrausa tēlu.
«Pagātnes rēgi» pār sociāldemokrātiem
Sociāldemokrāti daudzkārt sociologu reitingos zīmēti kā vieni no potenciālajiem vismaz otrās lielākās frakcijas veidotājiem 7. Saeimā. Taču ir kāds nelāgs apstāklis, kas var iemest visai resnu sprunguli viņu riteņos. Jau tāpat viena viņu «lokomotīve» Juris Bojārs spēj būt līderis tikai pa pusei, jo nedrīkst kandidēt vēlēšanās dēļ savas sadarbības ar čeku, kurā viņš pats savulaik netīšām atzinies. Tagad politiskie konkurenti ar LU Juridiskās fakultātes studenta Džeriņa rokām grasās iznīcināt arī otru «lokomotīvi» Jāni Ādamsonu, kas padomju laikā dienējis jūras robežapsardzes spēkos, kas savukārt bijuši saistīti ar VDK. Tolaik, kad Ādamsons bija LC «lokomotīve», šāda «nianse» kaut kā tapa palaista garām. Tagad tas pats Ādamsons ļoti daudziem kļuvis nevēlams, un ļoti var gadīties, ka arī viņam nesanāk kandidēšana. Sadarbības fakts gan pierādāms tikai tiesas ceļā.
Tai pat laikā Ādamsona prettrieciens savam politiskajam naidniekam Šķēlem, kā jau bija paredzams, aizgājis garām. Ģenerālprokuratūra nesaskata neko sliktu tajā apstāklī, ka Šķēlem bijušas ārzonas firmas un viena no tām kā ārvalstu investors saņēmusi Latvijā nodokļu atlaides.
