Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde 2002. gada 19. aprīlī sāka izmaksāt zemniekiem naudu par SAPARD projektu realizāciju.
Zemgales Reģionālā lauksaimniecības pārvalde (ZRLP) 2002. gada 19. aprīlī sāka izmaksāt zemniekiem naudu par SAPARD projektu realizāciju. Ir pagājis laiks, un nupat izmaksāts trīsmiljonais lats Zemgalē. To saņēma Jaunsvirlaukas pagasta SIA «Fito – AL». Uzņēmuma vadība priecājas par paveikto, taču uzsver, ka darāmā vēl ir daudz.
Firma «Fito – AL» izveidota 1995. gada martā. Uzņēmuma apsaimniekošanā patlaban ir ap 3000 hektāru zemes, un apmēram puse no tās ir īpašumā. Lielajā zemes platībā galvenokārt audzē graudaugus, arī rapsi un cukurbietes (400 hektāros). «Fito – AL» vecākais padomnieks Mārtiņš Arnītis uzsver, ka zirgu audzēšana, ar ko arī uzņēmums nodarbojas, ir tikai hobijs, jo tā esot Latvijā atdzimstoša nozare, ko gluži par lopkopību nevar dēvēt. Kaut gan pēdējo pāris gadu laikā zirgkopība nesusi arī zināmus ienākumus.
Tehnika vēl vajadzīga
«Fito – AL» komanda neslēpj gandarījumu par iespēju realizēt jau divus SAPARD projektus. Par Eiropas Savienības atbalsta programmas piešķirtajiem līdzekļiem iegādāts «Claas» kombains, kompaktors, minerālmēslu kaisītājs un cita tehnika. Taču ar to tik lielam uzņēmumam, protams, nav gana. Vajadzīga vēl kalte, traktors un citas lietas, ko arī uzņēmuma vadība plāno paspēt iegādāties par SAPARD. Taču ZRLP vadītājs Viesturs Reinfelds (ja akurāt šobrīd jau nav gatavs kārtējais projekts) iesaka ieturēt pauzi un sagaidīt strukturālos maksājumus (kas arī gādās, lai turpinās tehnikas modernizācija Latvijas laukos), jo saņemt cerēto SAPARD līdzfinansējumu var vairs nepagūt. Nav vēl īsti zināms, kura projektu iesniegšanas kārta būs pēdējā.
«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā «Fito – AL» administratīvajā ēkā Staļģenē ieradās ZRLP darbinieki, lai svinīgi sveiktu uzņēmumu ar trīsmiljonā lata un 100. SAPARD maksājuma saņemšanu Zemgalē.
Zemgalieši atkal varējuši labāk
Kuram gan nekaitēja sliktie laika apstākļi? Pērn «Fito – AL» saimnieki iesēja rapsi 350 hektāros, un diemžēl no tiem 100 hektāros eļļas augs tā arī neuzdīga. Tālab platību pārsēja ar kviešiem. Vasaras rapsis šogad auga griezdamies, taču pirms kombaina lielu daļu ražas «nokūla» vētra. Beigās uzņēmums 600 tonnu rapša novāca gan. Arī pārējā labība jau nokulta, taču daudzi labas kvalitātes pārtikas graudi derīgi tikai lopbarībai. Uzņēmējus priecē, ka tomēr izdevies nokult, jo citādi būtu problēmas ar bankām. Kurš gan iztiek bez kredītiem?
«Jāteic, ka puse zaudētās ražas ir arī uz mūsu sirdsapziņas, jo, paļaujoties uz Dievu, nekūlām pirms lietavām. Man no visiem uzņēmumā ir vislielākā pieredze lauksaimniecībā, taču nevarēju palīdzēt. Vainot nevienu citu nedrīkst. Protams, laika apstākļus nevar paredzēt. Lauksaimnieks vispār 25 procentus no notiekošā saimniecībā nu nekādi nevar paredzēt. Daudz kas ir Dieva ziņā. Tagad vairs neko nevar darīt, turpinām strādāt – sējam,» pārdomās dalās M.Arnītis.
V.Reinfelds savukārt stāsta, ka viņam jautāts, cik kritiska ir situācija Zemgalē un varbūt te arī vajag izsludināt ārkārtas stāvokli. «Pasarg, Dievs! Tā jau visa pārējā Latvija uz mums skatās ar šķību aci. Sak, arī tādos laika apstākļos tie bagātie zemgalieši daudz vairāk paspējuši izdarīt, daudz operatīvāk ar nelaimēm tikuši galā. Mūsu reģionā ir vismazāk nenovākto platību salīdzinājumā ar pārējo Latviju. Lai vairāk zaudējumus cietušie vidzemnieki un latgalieši runā, tad jau arī zemgaliešus paķers līdzi. Domāju, mums nevajag neko ierosināt, jo tomēr, salīdzinot ar situāciju pārējos reģionos, nevaram žēloties.» ZRLP vadītājam piekrīt «Fito – AL» vadība.
«Lieliem – lieli skaitļi»
M.Arnītis pauž viedokli par iestāju Eiropas Savienībā: «Es tā ceru, ka mēs iestāsimies tur, par ko balsosim 20. septembra referendumā. Starp citu, Rietumeiropas valstu zemniekiem arī neiet viegli, taču tur ir attīstīta apdrošināšanas sistēma.» Kā zināms, mūsu valstī reti kura apdrošināšanas kompānija vairs uzņemas apdrošināt lauku uzņēmēju sējumu platības.
Lai arī «Fito – AL» ir liels un spēcīgs uzņēmums, M.Arnītis tomēr uzsver, ka lielam lielas problēmas: «Ja viens zemnieks, kuram ir 50 hektāru, no tiem novācis 25, bet vēl tikpat palicis augot, viņa zaudējumi varētu būt ap 10 000 latu. Ja mēs no apsaimniekotās platības nenovāktu ražu pusotra tūkstoša vai tūkstoša hektāru platībā, kas varētu būt 4000 tonnu pārdodamo graudu, zaudējumi sasniegtu 280 000 latu. Saprotiet, lieliem ir lieli skaitļi.»
«Arī pēc pieciem gadiem nodarbosimies ar lauksaimniecību,» nākotnē ieskatās SIA «Fito – AL» direktors Artūrs Arnītis, «tas bizness ir grūts, taču vairāk vai mazāk stabils. Ja būs iespējas, paplašināsimies. Ne hektāru ziņā, bet gan palielināsim tehnikas parku, attīstīsim zirgu audzēšanu. Mums ir arī citi plāni, par kuriem vēl nerunāšu.»
