Solījumi, solījumi… Kas gan tagad atcerēsies, kas mums šoruden tika sasolīts. Paši, tagad jau mani kalpi, tos būs aizmirsuši.
Solījumi, solījumi… Kas gan tagad atcerēsies, kas mums šoruden tika sasolīts. Paši, tagad jau mani kalpi, tos būs aizmirsuši.
Veselu mēnesi vienojusies, koalīcija dalīja un vētīja to, kas nepieciešams valdībai un kādi amati kuram tiks. Bet visiem, kam vajadzēja, redz, neiznāca. Bet cik tur tā darba! Tiek veidota Īpašo uzdevumu ministrija bērnu un ģimenes lietās, Īpašo uzdevumu ministrija tautību un integrācijas lietās, un visbeidzot atjaunots tas, kas izsvītrots no amatu listes pirmajā totālās atklātības dienā, – vajadzīgs izrādās arī Ministru prezidenta biedrs.
Par jaunajām struktūrām it kā jau nebūtu ko iebilst, jo šīs sfēras par prioritārām pirms vēlēšanām neuzskatīja laikam tikai galīgi nespējīga partija. Tikai te nu sākas problēmas ar izbazūnēto taupības režīmu. Viena jaunā ministrija pieprasa gandrīz 600 tūkstošus latu, otra – pussimttūkstoti vairāk, tikai premjera biedra birojs piekrīt aprobežoties ar 60 tūkstošiem. Varētu jau samierināties arī ar to, bet nevienam vēl nav kļuvis skaidrs, ar ko konkrētu šīs ministrijas nodarbosies. Mērķi (nosaukumi) cēli, tikai līdzīgas sūtības struktūras (departamenti) jau pastāv. Slikti strādā? Kur tad šajā gadījumā paliek konsekventi piesauktā ierēdņu nežēlīgā vētīšana, ja darbs ir nekvalitatīvs?
Vērojami arī gluži pretēji piemēri. Nolemts par būvniecības un tūrisma funkciju, kas pašlaik ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā, nodošanu citu ministriju pakļautībā. Cik zināms, tad par to Ministru prezidents Einars Repše vienojies ar valdības koalīcijas partiju Saeimas frakciju vadītājiem. Jāsaka gan, ka Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda partijas nostāju, ka būvniecība un tūrisms ir jāatstāj VARAM kompetencē, jo šīs struktūras labi strādājot. Interesanti, ka vides ministrs Raimonds Vējonis, kura vadītās ministrijas pārraudzībā ir minētie jautājumi, arī pārstāv ZZS. Ekonomikas ministrs, kuram paredzēts nodot būvniecības normatīvu izstrādi, stratēģijas nodaļu, kā arī tūrisma attīstības nodaļu, ir Latvijas Pirmās partijas pārstāvis Juris Lujāns. Savukārt vēl ir ministrija, kas ir ieinteresēta dabūt savā pakļautībā būvniecības plānošanas un mājokļu attīstības nodaļu un jauno Valsts mājokļu aģentūru. Tā ir Pašvaldību lietu un reģionālās attīstības ministrija, kuras vadītājs Ivars Gaters pārstāv «Jauno laiku».
Visiem gribas iegūt savā īpašumā (izvazāt?) to nozari, kurā kopš deviņdesmito gadu vidus vidējais attīstības pieaugums bijis desmit līdz piecpadsmit procentu gadā. Tā ir nozare, kas, kā atzīst visi būvniecības speciālisti, pašu būvnieku arodbiedrību ieskaitot, ir viena no labāk sakārtotajām tieši gan likumdošanas, gan izstrādāto un realizējamo valsts programmu un ārvalstu projektu aspektā.
Šajā sakarībā dažas dienas iepriekš visas Latvijas būvnieku un ražotāju profesionālās savienības un asociācijas prezidentei un premjeram nosūtīja vēstuli. Tajā pausta neizpratne par to, ka Ministru kabinets, kas novembra sākumā apņēmās nodrošināt atklātību valdības darbā, ļauj bez nozares valstisko un nevalstisko profesionālo organizāciju, savienību un asociāciju informēšanas un viņu viedokļa uzklausīšanas sagatavot rīkojuma projektu par VARAM struktūrvienību un iestāžu nodošanu īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās un Ekonomikas ministrijas padotībā. Turklāt vēl tas steidzamības kārtā tiks izskatīts Ministru kabinetā. Kā jau minēts, šis solis iznīcinātu sakārtotas nozares darbības pamatus. Nevilšus nāk prātā deviņdesmito gadu eiforija, kad likvidēja Arhitektūras un celtniecības ministriju, sadalot tās funkcijas dažādām institūcijām un struktūrvienībām. Tomēr jau pēc gada bija jāsecina, ka funkciju dalīšana nav devusi jelkādu efektu. Vajadzēja nodibināt Būvniecības departamentu, kurā visi ar būvniecības attīstības stratēģiju, likumdošanas veidošanu un mājokļu attīstību saistītie jautājumi atkal tika apvienoti. Tikai pa to vidu zūdībā gāja daudzi nenovērtējami arhīvi, tiem gadiem moderna datorizēta datu bāze un galu galā darbu pameta daudzi speciālisti, kuriem bija pieredze atjaunotajā Latvijas valstī tik nepieciešamās likumdošanas bāzes veidošanā.
No vienas puses, tā vien šķiet, ka kādam ir vēlēšanās vēlreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa, lai tas iedod pa pieri. No otras puses, tomēr liekas, ka notiek stīvēšanās ap zelta aunādu. Turpinās portfeļu dalīšana atbilstoši iekšējiem, nu vairs ne tik atklātajiem principiem. Kas atliek? Noraust skopu sajūsmas asaru par premjera drakonisko lēmumu nesūtīt šogad apsveikuma kartītes un viņa palīgu vēlmi sēdēt vienā kabinetā (otrs netikšot apkurināts taupības nolūkos). Tikai siltumam reiz nu ir tāda īpašība plūst uz aukstāku vietu. Tā ka arī tukšais kabinets auksts nestāvēs un siltumu diez ko ietaupīt tā neizdosies. To nu premjeram kā fiziķim vajadzētu zināt.
