Koris «Vilce» kopā ar diviem Rīgas koriem ar augstvērtīgu programmu «Requiem» svētdien iepriecinās arī jelgavniekus.
Kamēr mēģinājums nav sācies un nav ieradušies ne koristi, ne jauktā kora «Vilce» diriģenti, «Ziņas» pārrunā aktuālākos jautājumus ar vienu no teritoriāli attālākās Jelgavas novada kultūras iestādes pārvaldītājām – Vilces pagasta tautas nama vadītāju Dainu Judinu.
Vilces ļaudis ar darbošanos amatiermākslā ir «uz tu», un pirms gadiem pieciem izremontētā celtne Dobeles un Bauskas šosejas malā nav no tām, kas stāvētu tukšā, brīžiem visiem uzstāties un mēģināt gribētājiem pat nepietiek vietas. Līdzās daiļamatu meistariem un kora Vilces tautas namā aktīvi darbojas vēl trīs dažādu paaudžu deju kolektīvi, amatierteātris un senioru ansamblis. «Bez teātra būtu pat nepiedodami, jo mēs taču esam Mārtiņa Zīverta dzimtais pagasts,» D.Judina norāda uz Raimonda Līcīša (arī Vilces pagastā dzīvojoša savdabīga mākslinieka) darināto pazīstamā dramaturga portretu pie kabineta sienas. «Reizi piecos gados pie mums notiek Mārtiņa Zīverta lugām veltīts amatierteātru festivāls, nākamais būs 2016. gadā. Es pat biju nedaudz pārsteigta, ka pēdējos gados viņš tiek iestudēts arvien vairāk un vairāk. Arī mūsu teātris Regīnas Deksnes vadībā cenšas neatpalikt un iestudējis Zīverta «Minhauzena precības» un «Sievasmāti»,» uzskaita tautas nama vadītāja.
Tikmēr no Rīgas klāt ir arī sarunas galvenie vaininieki – jauktā kora «Vilce» diriģenti, šoreiz pat trijatā: līdz ar vecākiem Kristiānu un Pēteri Vaickovskiem ieradies arī pavisam jaunais Jēkabs Vaickovskis (māsiņa Madara palikusi mājās).
– Ja pareizi sapratu, jauktais koris «Vilce» reizē ir gan jauns, gan diezgan sens kolektīvs?
Daina Judina: Koris Vilcē bijis jau no pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Kad deviņdesmitajos gados sākās juku laiki un daudz kas apstājās, savu darbību apturēja arī koris.
– Bet jaunā veidolā koris «Vilce», kā rakstīts arī novada mājas lapā, radies 2012. gada 8. maijā, klātesot novada virsdiriģentam Intam Teterovskim. Kā saprast šo frāzi – «klātesot novada virsdiriģentam Intam Teterovskim»?
Pēteris Vaickovskis: Ints Teterovskis, kā daudziem zināms, ir Jelgavas pilsētas un novada koru virsdiriģents. Viens no viņa uzdevumiem ir arī saorganizēt, lai novads dziedātu.
D.J.: Atzīšos, ka es biju tā, kas viņu uzrunāja, pēc 40 gadu dzīves Rīgā atgriezusies savā dzimtajā pagastā. Man bija maz zināšanu par Jelgavas novada koriem, tāpēc bija daudz vieglāk pajautāt Intam Teterovskim. Man bija tāda izpratne, ka korim diriģenti jāmeklē Rīgā, jo tie, kuri diriģēja novadā, bija nostrādājuši jau ilgāku laiku ar vairākiem koriem, un tas ne vienmēr ir pats labākais, kaut gan pašam un arī pirmajā brīdī citiem šķiet, ka viss ir labākajā kārtībā. Jaunie nāk ar jaunām idejām.
– Bet tas, ka Vilcē jābūt korim, bija tautas nama vadītājas ideja?
D.J.: Tu jau nevari ar varu nevienam neko uzspiest. Kultūras darbiniekam jābūt kā barometram, kas uztver iedzīvotāju vēlmes, kam tad īsti tai klubā ir jābūt. Un nostaļģija pēc kora Vilcē bija jūtama gaisā un sarunās. Tie, kas tagad nāk dziedāt, ir dēli vai meitas, brāļi vai māsas agrākajiem dziedātājiem. Vilcē koris ir tradīcija. Vienalga ar katru cilvēku nācās runāt individuāli.
Lielā mērā tad arī nostrādāja Ints Teterovskis kā zīmols. Atzīšos, ar viņa paša atļauju es mazliet spekulēju ar Inta vārdu. Ja uzreiz teiktu, ka jaunā kora diriģents būs Pēteris Vaickovskis (ceru, ka Pēteris neapvainosies), diez vai daudzi «uzķertos». Bet uz Teterovska vārda «uzķērās». 7. maijā ir Inta dzimšanas diena, un viņš kļuva par «Vilces» krusttēvu – kori nodibinājām 8. maijā kā savdabīgu dāvanu Intam Teterovskim.
P.V.: Ints lielā mērā arī šo krusttēva misiju turpina. Viņš diriģēja arī mūsu pirmajā koncertā 2012. gada 3. novembrī un arī turpmāk bijis uz visām jubilejām. Protams, viņš ir klāt arī kopmēģinājumos un citos lielajos pasākumos, bet par Vilces kori, kā jau tā diriģentu gādātājs, tā vien liekas, nes īpašu rūpi.
– Bet paši esat rīdzinieki, pirms tam ne ar Jelgavu, ne Jelgavas novadu nekāda sakara nav bijis?
P.V.: Ints vienā jaukā dienā zvanīja un aicināja mūs (sākumā pat tā kā vienu no mums) – izstāstīja šo stāstu par Vilci, kā, tam, pēc viņa domām, vajadzētu izskatīties. Mēs padomājām un, jūtot īpašu Dainas un citu vietējo entuziastu rūpi, piekritām. Jutāmies trāpījuši tādā kā kultūras uzplaukuma periodā – līdz ar kori un Dainu šeit veidojās tāda kultūras oāzīte.
Cilvēki bija un ir – man šķiet, ka kopējais skaits mazāks nav kļuvis. Varbūt sējas laikā uz mēģinājumu atnāk mazāk vīru, toties ziemas drūmajos vakaros rindas ir atkal pilnas.
– Nav vērojams gan varbūt vairāk tieši pilsētas koriem raksturīgais – pirms Dziesmu svētkiem nākam, pēc tam seko atslābums?
Kristiāna Vaickovska: Vilcē faktiski bija pilnīgi otrādi. Bez šaubām, motivācija ir vajadzīga, bet mums ļoti palaimējās, ka nodibinājām kori gadā pirms Vispārējiem dziesmu svētkiem – labāku stimulu grūti pat iedomāties. Un tikām! Tā jau nav, ka šogad nebūs ko darīt – būs Ziemeļvalstu dziesmu svētki, Jelgavas 750 gadu jubileja.
– Tā kā neesat no šīs puses, ar nelielu nekaunības devu nākas izprasīt nelielu «Vilces» diriģentu CV.
K.V.: Abi esam mācījušies Rīgas Doma kora skolā, un tālāk jau ir tikai divi varianti – tas ceļš vai nu ved, vai neved uz Mūzikas akadēmiju. Mūs aizveda. Es jau esmu pabeigusi maģistrus kordiriģēšanā, Pēteris beigs šogad. Es studēju tālāk muzikoloģiju.
– Tomēr izskatās, ka galvenā persona korī ir Pēteris. Vai jūs to tik strikti nenodalāt?
K.V.: Lai jau ir, kā tradicionāli pieņemts, es par to nemaz nejūtos apvainojusies. Turklāt vēl jāaudzina abi mazie dziedātāji.
– Koncertā «Requiem» komunistiskā genocīda upuru piemiņai, kas vakar izskanēja Rīgas vecajā Sv.Ģertrūdes baznīcā un svētdien pulksten 16 būs Jelgavā, Sv.Annas baznīcā, kopā ar kori «Vilce» piedalās vēl divi Rīgas kori. Cik saprotu, tie arī ir jūsējie?
K.V.: Tagad tā var teikt, jo Latvijas Universitātes kamerkori «De Coro» faktiski dibinājām mēs ar Aināru Rubiķi, kurš tagad kļuvis par vienu no slavenākajiem Latvijas diriģentiem, tikai orķestra diriģēšanas lauciņā. Tā ka es ar «De Coro» darbojos visilgāk.
P.V.: Vēl koncertēs tāda, vismaz pēc nosaukuma, «ekstra» kā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas jauktais koris. Un tas nav tikai nosaukums, kā gadās ar kādas bankas vai tamlīdzīga uzņēmuma kori. Tiešām dzied tikai advokāti ar ļoti nelieliem izņēmumiem (piemēram, advokāts ar kundzi). Šim nopietnajam korim ir ne mazāk nopietns krusttēvs – maestro Gido Kokars.
– Kā radās ideja par koncertu «Requiem»?
P.V.: Viens no galvenajiem impulsiem bija pagājušā rudens Ražas svētku koncerts, ko ar visiem trim koriem rīkojām Vilcē. Tā mākslinieciskais līmenis sanāca tik augsts, ka radās doma latiņu nenolaist, un tapa programma «Requiem».
Koncertā skanēs Gabriela Forē «Rekviēms», fragmenti no Lūcijas Garūtas kantātes «Dievs, Tava zeme deg» ar Andreja Eglīša vārdiem, pie tam vecā Sv.Ģertrūdes baznīca, kur dziedājām vakar, bija vieta, kur tā atskaņota pirmoreiz. Tenora partiju dziedās Jelgavas novadniekiem labi zināmais Jānis Kurševs, bet pie ērģelēm būs ne mazāk pazīstamais Aigars Reinis. Aigars atskaņos arī Lūcijas Garūtas Meditāciju ērģelēm, bet Ieva Ezeriete (soprāns) – «Lūgšanu». ◆
