Kopš 2013. gada Jelgavā, Rūpniecības ielā 73A, darbojas Somijas enerģētikas uzņēmuma “Fortum” biomasas koģenerācijas stacija, kas ir lielākā šāda veida ražotne Latvijā. Tajā saražotais siltums tiek piegādāts 16 000 Jelgavas mājsaimniecību un 172 juridiskajiem klientiem – uzņēmumiem un iestādēm. Par to, kādas ir “Fortum” nākotnes ieceres attiecībā uz biomasas koģenerācijas staciju, lūdzām uz sarunu SIA “Fortum Latvia” valdes locekli un biomasas koģenerācijas stacijas vadītāju Ingu Kaprānu.
– “Fortum” biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā galvenokārt izmanto šķeldu, kas ir atjaunojamais resurss. Dabasgāzi, kas Jelgavā bija galvenais kurināmais līdz 2013. gadam un saistās ar ekonomisko un zināmā mērā arī politisko atkarību no Krievijas, šobrīd pilsētas centralizētajā siltumapgādē izmanto visai maz. Kāds ir dabasgāzes procents “Fortum Jelgava” kurināmā bilancē?
Dabasgāzes patēriņa apjoms Jelgavas centralizētajā siltumapgādē ir sarucis līdz minimumam (apmēram 10 procenti no kurināmā īpatsvara), un tādu to ir plānots saglabāt. Tagad vasarā, kad koģenerācijas stacijā tiek veikti ikgadējie remonta un iekārtu apkopes darbi un pilsētā siltumenerģija nepieciešama vienīgi karstā ūdens sagatavošanai, mēs siltumenerģijas ražošanai izmantojam dabasgāzes katlumājas. Siltumenerģijas patēriņš Jelgavā pašlaik ir četri līdz seši megavati stundā. Salīdzinājumam jāpaskaidro, ka ziemā, apkures sezonā, tas sasniedz 60–70 megavatu. Šogad mums izdevās būtiski samazināt kurināmā patēriņu mūsu biomasas koģenerācijas stacijā, jo darbu sāka pērn uzbūvētā siltumenerģijas akumulācijas tvertne, ar kuras palīdzību tiek sabalansēts enerģijas patēriņš dažādās diennakts stundās.
Plānojam, ka dabasgāzi kā kurināmo turpināsim izmantot atsevišķās gāzes katlumājās.
– Koģenerācijas stacija ražo ne tikai siltumu, bet arī elektrību. Kā tiek sadalītas šīs divas jomas?
Siltuma ražošana un pārvade ir mūsu prioritāte. Taču elektrības ražošana sekmē racionālāku mūsu saražotās enerģijas izmantošanu un palīdz saglabāt konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu klientiem.
– Pirms pusotra gada “Fortum” sāka attīstīt ieceri (2019. gada februārī notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana), ka galveno kurināmo – šķeldu – varētu daļēji aizstāt ar kurināmo, kas iegūts no speciāli sagatavotiem un šķirotiem atkritumiem. Dažiem jelgavniekiem ir bažas, ka līdz ar atkritumu ievešanu Rūpniecības un Tērvetes ielas krustojuma apkaimē parādīsies smirdoņa, apkārtnē vairosies mušas un žurkas. Kā nomierināt uztrauktos prātus?
Atkritumu izmantošana enerģijas ražošanai nav nekas unikāls. Daudzās Eiropas valstīs pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti šim mērķim, un tas ir ilgtspējīgs arvien aktuālākā atkritumu apsaimniekošanas jautājuma un poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas risinājums. Kopumā Eiropā darbojas 492 atkritumu koģenerācijas stacijas, vairākas atrodas pilsētu centros un ir labi iekļāvušās pilsētvidē. Piemēram, Kopenhāgenā uz atkritumu koģenerācijas stacijas jumta ir pat ierīkota mākslīgā slēpošanas trase. Arī “Fortum” ir liela pieredze atkritumu izmantošanā enerģijas ražošanā. “Fortum” ražotnes, kurās izmanto atkritumus, darbojas Dānijā (Niborgā), Somijā (Rīhimaki), tepat kaimiņos Lietuvā (Klaipēdā, šogad tiks atvērta arī enerģijas ražotne Kauņā), Norvēģijā (Klemetsrudā, Haraldrudā), Zviedrijā (Stokholmā, Kumlā, Bristā), kā arī Polijā (Zabržē). Arī Jelgavas koģenerācijas stacijas dvīņu projekta stacijā, kas atrodas Somijas pilsētā Jarvenpē, līdztekus šķeldai tiek izmantots no šķirotiem atkritumiem iegūts kurināmais. Atkritumu pārstrāde un izmantošana enerģijas ražošanā, līdzīgi kā ūdens, saules, vēja un atomenerģijas ieguve un izmantošana, ir viens no attīstības virzieniem, pie kura “Fortum” strādā. “Fortum” koģenerācijas stacijā Jelgavā šobrīd galvenais kurināmais ir koksnes biomasa. Ja mēs šai biomasai pievienotu līdz 35 procentiem speciāli šķirotus un sagatavotus atkritumus, iegūtu kurināmo jeb saīsinājumā NAIK, tas būtu kā papildu resurss, kas uzlabotu mūsu enerģijas ražošanas elastību, samazinātu aprokamo atkritumu apjomu un Jelgavas iedzīvotājiem nodrošinātu stabilāku un konkurētspējīgāku atkritumu apsaimniekošanas un siltumenerģijas cenu ilgtermiņā.
Pašlaik tiek izstrādāts kurināmā diversifikācijas projekta ietekmes uz vidi novērtējums – veikti detalizēti aprēķini, modelētas jaudas, kurināmā plūsmas, kā arī tiek atbildēts uz tiem jautājumiem, kas iedzīvotājiem un atbildīgajām institūcijām bija projekta sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā. Tiklīdz ziņojums būs pabeigts, mēs sniegsim jelgavniekiem plašāku un detalizētāku informāciju. Šobrīd jelgavniekiem, kādi ir arī lielākā daļa mūsu uzņēmuma darbinieku, varu pilnīgi atbildīgi teikt, ka koģenerācijas stacijas pagalmā atkritumu kalni neveidosies un žurkas te neskraidīs. Tāpat kā tās neskraida pie līdzīgām stacijām Stokholmā vai Klaipēdā. No šķirotiem atkritumiem sagatavoto kurināmo atvedīs slēgtās automašīnās un ievietos slēgtā tvertnē, no kurienes tas tālāk tiks transportēts uz kurtuvi. Izkraušanā izmantosim modernas tehnoloģijas, lai gaisu no slēgtās izkraušanas telpas automātiski savāktu un nogādātu kurtuvē un nepieļautu smaku nokļūšanu koģenerācijas stacijas teritorijā.
Ļoti svarīga NAIK līdzsadedzināšanā ir emisiju kontrole. Līdz šim, izmantojot šķeldu, mums nekad nav bijušas raizes par izmešiem, kas rodas sadedzināšanas procesā. Koģenerācijas stacijā uzstādītās dūmgāzu iekārtas un filtri nodrošina to, ka izmešu līmenis ir zemāks nekā pieļaujamās normas. Atbildīgu izmešu kontroli mēs plānojam turpināt, arī līdzsadedzinot NAIK, – paredzot uzstādīt aktivētās ogles injekcijas iekārtu un papildu kontroles iekārtas, kas nodrošinās videi un cilvēka veselībai nekaitīgu sadedzināšanas procesu.Plānots, ka NAIK īpatsvars kopējā kurināmā bilancē būs līdz 35 procentiem. Taču sākumā mēs procesu testēsim, pievienojot NAIK mazākā daudzumā, un pamazām palielināsim apjomu līdz plānotajam.
– Vai, pievienojot šķeldai šķirotos atkritumus, nebūs jāmaina kādas ražošanas iekārtas?
Mūsu koģenerācijas stacijas katls ir projektēts tā, lai tajā varētu izmantot dažāda veida kurināmo, tostarp vairākkārt lietoto koksni. Tas var tikt piemērots arī no atkritumiem iegūtam kurināmajam. Jarvenpes stacijas pieredze to uzskatāmi pierāda. Mums būs jāuzbūvē NAIK kurināmā pieņemšanas sistēma, jo no atkritumiem iegūtais kurināmais tiks pieņemts atsevišķi no šķeldas. Tas mums ļaus nepieciešamības gadījumā jebkurā brīdī NAIK piegādes līniju noslēgt un strādāt tikai ar šķeldu.
– Daudzkārt “Fortum” tiek minēts kā pilsētas veiksmes stāsts. Ja neskaita tuvējo māju iedzīvotāju sūdzību tiesā par koģenerācijas stacijas radīto sevišķi naktīs dzirdamo sīkšanu (tiesa atzina, ka troksnis ir pieļaujamā līmenī), tad par siltuma ražošanu un piegādi sūdzību nav. Tomēr viens no lielākajiem siltumpatērētājiem pilsētā Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) iztiek ar savām 12 autonomām gāzes katlumājām un “Fortum” pakalpojumu neizmanto.
90. gadu sākumā, kad LLU atdalījās no pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas, siltumtīkli bija savu laiku nokalpojuši, ar lieliem siltuma zudumiem. Šobrīd situācija ir mainījusies – renovēti vairāk nekā 98 procenti no siltumtrasēm, izbūvēts siltuma pārvads zem Lielupes un centralizētās siltumapgādes sistēma kļuvusi daudz efektīvāka, pakalpojuma kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Jāpiebilst, ka ziemeļvalstīs pilsētās priekšroka tiek dota centralizētajai siltumapgādei, jo tā samazina ogļskābās gāzes emisijas un būtiski uzlabo gaisa kvalitāti.
– Pirms dažiem gadiem bija problēmas ar centralizēto apkures sistēmu Ozolniekos. Toreiz pie sociālās aprūpes centra Ozolnieki uzbūvēja savu šķeldas katlumāju. Rakstnieks Jānis Joņevs, kas nāk no Ozolniekiem, tolaik sūdzējās, ka, jauno katlumāju būvējot, tika izpostīta pļava, kur vasarās grieza grieze.
Tehniski būtu iespējams izbūvēt siltuma pārvadu ar sūkņu staciju un nodrošināt ar siltumenerģiju arī Ozolniekus. Iespējams, šāds risinājums Ozolniekiem būtu izdevīgāks nekā savas autonomas siltumsistēmas pilnveidošana un uzturēšana. Taču man nav informācijas, vai šāda alternatīva tolaik tika apskatīta un vai ir veikti detalizēti ekonomiskie aprēķini.
– Atgriežoties pie atkritumiem – ko “Fortum Latvia” dara ar pelniem, kas paliek pāri pēc siltuma un elektroenerģijas ražošanas.
Pelni, mūsuprāt, nav atkritums, bet gan produkts, ko var izmantot, piemēram, ceļu būvē, kā to dara Skandināvijā. Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti veica pētījumus šajā virzienā. Rezultāti bija labi, tomēr projekts neguva tālāku virzību. Pašlaik LLU kopā ar lauksaimniekiem izmēģina pelnu jaukšanu ar digestātu, kas paliek pāri pēc biogāzes ražošanas. Šajā gadījumā pelni varētu būt izmantojami kā mēslojums. Mēs meklējam risinājumus šķeldas pelnu lietderīgai izmantošanai.
Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, pagājušajā nedēļā apmeklējot “Fortum Latvia” ” biomasas koģenerācijas staciju, izteica atbalstu “Fortum” attīstītajam projektam, ka 2021. gada beigās līdzās biomasai (šķeldai) varētu tikt izmantots arī no atkritumiem iegūts kurināmais. “Mēs nevaram ražot atkritumus un cerēt, ka tos varēs noglabāt Ķīnā vai Indonēzijā. Protams, šķiroto atkritumu dedzināšana ir darbība ar ļoti augstu risku. Taču, ja šie riski tiek labi vadīti un pārvaldīti, tad dedzināšana ir labākais veids, ko darīt ar atkritumiem.”
