3,9 miljoni eiro ir uzticēšanās apliecinājums «Fortum» iecerei būvēt Jelgavā pirolīzes eļļas rūpnīcu.
Lai gan Eiropas Komisija (EK) ir nolēmusi piešķirt 3,9 miljonus eiro SIA «Fortum Jelgava» projektam būvēt rūpnīcu Jelgavā koka biomasas pārstrādei par pirolīzes eļļu, «Fortum» mātes uzņēmums vēl tikai lems, vai šāds projekts tiks realizēts dzīvē.
Vēl rēķinās izmaksas
Projekta pieteikumā, kas bija iesniegts izvērtēšanai EK, plānots, ka Jelgavā projektētā rūpnīca saņems enerģiju un izejvielas no koģenerācijas stacijas. Ikgadējais pirolīzes eļļas ražošanas apjoms tiek prognozēts ap 40 000 tonnu, savukārt saražotā bioeļļa varētu tikt eksportēta uz Zviedriju un Somiju mazuta aizstāšanai enerģētikas objektos.
SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa «Ziņām» uzsvēra, ka EK lēmums par finansējuma piešķiršanu ir «veicinošs faktors projekta tālākai attīstīšanai». Tomēr EK piešķirtais finansējums ir tikai neliela daļa no kopējām rūpnīcas izveidei nepieciešamajām investīcijām, turklāt «Fortum» investīciju lēmuma pieņemšanai vērtēs arī citus aspektus, kā, piemēram, investīciju vidi Latvijā. G.Cimdiņa gan atturējās minēt, kādas ir projekta kopējās prognozējamās izmaksas, kamēr «Fortum» mātes kompānijā nav pieņemti nekādi tālākie lēmumi par projektu. «Fortum» ir izstrādājis inovatīvu tehnoloģiju, integrējot pirolīzes rūpnīcu biomasas koģenerācijas stacijā un tādējādi papildus siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai saražojot arī bioeļļu, kuru var izmantot kā kurināmo, un tādējādi aizstāt sēru saturošos šķidros kurināmos, piemēram, mazutu un dīzeļdegvielu. Pirmo šādu projektu «Fortum» ir īstenojis Somijas pilsētā Joensu, kur uzņēmums ir uzbūvējis pasaulē pirmo koģenerācijas stacijā integrētu koksnes ātrās pirolīzes rūpnīcu. Ja ražotni izveidos Jelgavā, izejviela – šķelda – tiks iepirkta no vietējiem piegādātājiem, bet saražotajam produktam būtu noiets arī Skandināvijas tirgū. G.Cimdiņa pauda, ka «Fortum» ik gadu rīko šķeldas iepirkšanas konkursus un arī iecerētās rūpnīcas vajadzībām nepieciešamo izejvielu iepirkšanai paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību, kad konkursā varēs pieteikties ikviens interesents.
Ar pirolīzes eļļu, ko iegūst no koksnes šķeldas, var aizstāt fosilos šķidros kurināmos dīzeļdegvielu un mazutu, ko izmanto kā kurināmo siltuma ražošanas procesā. «Būtiski, ka pirolīzes eļļa ir videi draudzīgāks kurināmais, turklāt tas ir atjaunojamais energoresurss. Tāpat svarīgi – katlu mājas pielāgošana pārejai no šķidrā fosilā kurināmā uz bioeļļu prasa daudz mazākas investīcijas nekā pāreja uz cietā atjaunojamā energoresursa izmantošanu,» skaidroja G.Cimdiņa.
Pēc viņas stāstītā, tieši Skandināvijā ir daudz katlu māju, kurās kā kurināmo var izmantot pirolīzes eļļu.
Kopumā 19 dažādu projektu
Aģentūra LETA ziņo, ka kopumā 19 klimata pārmaiņu apkarošanas projektiem EK piešķīrusi vienu miljardu eiro saskaņā ar pārrobežu projekta «NER300» finansējuma programmas izsludināto otro uzaicinājumu iesniegt pieteikumus. Projektu finansējums gūts no emisiju kvotu pārdošanas Eiropas Savienības (ES) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā. Tagad piesārņotāji maksā par jaunu mazoglekļa iniciatīvu radīšanu.
«Ar šiem pirmreizīgajiem projektiem mēs palīdzēsim aizsargāt klimatu un mazināt Eiropas atkarību no enerģijas. Šodien piešķirtais miljards eiro palīdzēs piesaistīt vēl 900 miljonus eiro privātā finansējuma. Tas nozīmē, ka ieguldījumi klimatam labvēlīgās tehnoloģijās Eiropā sasniegs teju divus miljardus eiro. Tas arī palīdzēs samazināt summu, ko mēs maksājam par enerģiju, – pašlaik vairāk nekā miljardu eiro dienā tērējam par importētu fosilo kurināmo,» atzinusi ES klimata politikas komisāre Konija Hēdegorda.
Finansējumu plānots izmantot tādu tehnoloģiju demonstrējumiem, kas vēlāk palīdzēs izvērst ražošanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem visā ES, kā arī oglekļa emisiju uztveršanas un uzglabāšanas risinājumiem. Līdzfinansējumu saņēmušie projekti aptver virkni tehnoloģiju: bioenerģiju, koncentrētu saules enerģiju, ģeotermālo enerģiju, saules fotoelementu enerģiju, vēja enerģiju, jūras enerģiju, viedos tīklus, kā arī oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS).
EK arī skaidroja, ka izvēlētie projekti ES ļaus gadā saražot teju par astoņām TWh (teravatstundām) vairāk enerģijas no atjaunojamiem avotiem. Ar šo enerģijas daudzumu pietiktu, lai apmierinātu Kipras un Maltas kopējo gada elektroenerģijas patēriņu. Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekts ļaus piesaistīt 1,8 miljardus tonnu CO2 gadā – tikpat daudz, cik rada miljons automobiļu. Kopā ar 20 projektiem, kam finansējumu piešķīra pirmajā kārtā, «NER300» projekti arī radīs vairākus tūkstošus darbavietu gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā.
Tāpat ar piešķirtajiem līdzekļiem tiks līdzfinansēts pirmais «NER300» pārrobežu projekts – ģeotermālās spēkstacijas būve pie Francijas un Vācijas robežas netālu no Strasbūras. Spēkstacijā plānots ražot gan elektroenerģiju, gan siltumu. Tāpat tiek finansēta arī ģeotermālās spēkstacijas izveide ES jaunākajā dalībvalstī – Horvātijā.
«NER300» finansējums piešķirts arī pirmajam liela mēroga CCS projektam ES, kuru īstenos Apvienotajā Karalistē. Tiks izmantota sadedzināšana tīrā skābeklī, lai piesaistītu 90% no CO2, kas radies, sadedzinot ogles «Drax» spēkstacijā netālu no Selbijas Jorkšīrā. Pēc tam uzkrāto CO2 droši uzglabās glabātuvē Ziemeļu jūrā. Šo tehnoloģiju varētu viegli izmantot ekspluatācijā esošās ogļu spēkstacijās, uzskata EK.
Finansējumu saņems arī pirmais «NER300» saules fotoelementu projekts, ko īstenos Portugālē.
Līdzīgi kā pirmajā kārtā, lielu atbalstu saņems jūras enerģijas un bioenerģijas projekti – šoreiz finansējums piešķirts vēl deviņiem. Pašlaik «NER300» ir galvenais ES atbalsta mehānisms jūras enerģijai, nepārtikas bioenerģijai un modernai biodegvielai.
19 projektu kopumā tiks īstenoti 12 ES dalībvalstīs – Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Portugālē, Spānijā un Zviedrijā. ◆
