Baptistu draudzes dievnamā atklāta Brazīlijas latviešu fotoizstāde, Jelgavas muzejā vēl apskatāmas Ģederta Eliasa rudenīgākās gleznas un sešu skolu audzēkņu zīmuļversijas par «Sprīdīti».
Baptistu draudzes dievnamā atklāta Brazīlijas latviešu fotoizstāde, Jelgavas muzejā vēl apskatāmas Ģederta Eliasa rudenīgākās gleznas un sešu skolu audzēkņu zīmuļversijas
par «Sprīdīti».
1999. gadā liepājnieces Noras Vilmanes rīkotā ekspedīcija pie tautiešiem Brazīlijā bija pirmais mēģinājums apkopot ziņas par šajā valstī mītošo latviešu diasporu. Pēc atgriešanās Latvijā grupa pārtapa Brazīlijas Latviešu draugu biedrībā un 2001. gadā Dienvidameriku apmeklēja vēlreiz. Abās ekspedīcijās savāktās rakstveida un fotoliecības tika izmantotas ceļojošā izstādē «Latvieši Brazīlijā», par ko ekspozīcijas viesošanās laikā Ģ.Eliasa muzejā «Ziņas» rakstīja pagājušogad. Nupat baptistu draudzes dievnamā atklātās izstādes nosaukums ir šaurāks – «Latviešu fotogrāfi Brazīlijā» –, bet arī tajā fotostāsti papildināti ar rakstveida vēstījumiem (izvilkumiem no kādas ģimenes dienasgrāmatas, piemēram, ilustrēts interesants fakts: jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ziņas par jaunā kontinenta apguvējiem no Latvijas sasniedza pat tautiešu apmešanās vietās Sibīrijā, un arī viņi devās uz Dienvidameriku).
Oriģinālizmēros un palielinātās digitālizdrukās, dažādā tematiskajā un tehniskajā atainojumā pārstāvēts viss 20. gadsimts: no ģimenes bildēm, kuras reizēm maisiem vien pētnieki glāba no drīzas sadedzināšanas, līdz pazīstamākajiem Brazīlijas latviešu mākslas foto autoriem. Pēdējo vidū spilgtu vietu ieņem Eduards Jaunzems, kura darbi pēc viņa nāves 101 gada vecumā 1997. gadā nonāca viņa mītnes pilsētas Ižuī muzejā. Izstādē redzamo Jaunzema bilžu vidū ir arī starptautiskā konkursā godalgots darbs ar tapšanas laikam drosmīgu tehnisko risinājumu – attēla kombinēšanu no diviem kadriem. Eduards Jaunzems ir dzimis liepājnieks, un Kurzemi turpina apceļot viņa personālizstāde.
***
Tēmas un žanri, ar kuriem veltītām Ģederta Eliasa gleznu ekspozīcijām muzejs ik rudeni atzīmējis sava patrona dzimšanas dienu, bijuši ļoti dažādi, bet vēl nekad pats mākslinieka dzimšanas gadalaiks, rudens tēmas izvēli skaidro izstādes veidotāja Marija Kaupere. Rudeni Eliasa gleznās spilgti redz ziedu kompozīcijās, un ziedus Eliasam īpaši paticis gleznot tieši rudenī (piemēram, jāņuzāļu pušķi viņa gleznās ir retums). Rudenīgās Eliasa gleznas Kamīnzālē apskatāmas vēl līdz svētdienai.
Mārcim Stumbrim ienāca prātā, ka izstādi ar citu tēmu varētu paplašināt – tā Alunāna mājā ienāca Eliasa pilsētu ainavu ekspozīcija.
Savukārt muzeja Vēstures zāli rotā sešu Jelgavas pilsētas un rajona skolu jaunāko audzēkņu mūsdienīgas versijas par simtgadnieka «Sprīdīša» personāžu. Iecerē piedalījās Teteles, Aizupes un Jelgavas 3. pamatskolas, Jelgavas 1. sanatorijas internātskolas, Jelgavas Mākslas skolas un Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi, un tās tapšanu atbalstīja «Jelgavas maiznieks».
