Līdz 30. decembrim nepalaidiet garām iespēju tepat Jelgavā redzēt labu franču kino – filmu «24 stundas sievietes dzīvē», Lorāna Bunika versiju par kinematogrāfistu iecienīto Stefana Cveiga noveli.
Līdz 30. decembrim nepalaidiet garām iespēju tepat Jelgavā redzēt labu franču kino – filmu “24 stundas sievietes dzīvē”, Lorāna Bunika versiju par kinematogrāfistu iecienīto Stefana Cveiga noveli.
Atpūtnieku un azartspēlmaņu paradīzē Nicā Luī, dzīves ilūziju pamests vecs vīrs, iepazīstas ar jaunu sievieti Olīviju, kuras attiecībām ar līdzšinējo draugu Nicas klimats izrādās nelabvēlīgs. Jauniegūtais dzīvesgudrais paziņa Olīvijai atklāj jaunībā trīsdesmitajos gados kādā pansijā turpat Rivjērā paša pārdzīvotu skandalozu notikumu – mātes aizbēgšanu ar itāļu mīļāko, tenisa treneri, un vēl pārdesmit gadu senāku stāstu, ko kāda pansijas iemītniece atraitne Marī Kolinza – Brauna Luī uzticējusi, gribēdama remdēt septiņpadsmitgadīgā jaunekļa izmisumu. Marī nesekmīgi centusies glābt kādu azartspēļu valgos sapinušos poļu oficieri…
Austriešu rakstnieka Stefana Cveiga noveles ir kinematogrāfistu iecienītas. “24 stundu” kinodzīve sākās 1931. gadā, un Lorāna Bunika filma ir darba sestais ekranizējums. Galveno sieviešu lomu tajā gana krāšņi atveido Agnese Žouī. Mišels Sero ir Luī, bet poļu virsnieka Antona tēlotājs Nikolajs Kosters – Valdo Jelgavā savulaik bijis redzams Ridlija Skota iespaidīgajā “action” drāmā “Melnais vanags notriekts”. Lorānam Bunikam pašlaik ir 44 gadi, un kino viņš darbojas ne vien kā režisors, bet arī kā scenārists, aktieris un producents. Pat tie, kas mēdz kritizēt Bunika scenārista šķietamu nevērību pret sižetu, tikpat nešaubīgi bijuši spiesti atzīt Bunika režisora acīmredzamo talantu – spēju virtuozi manipulēt ar pilnu operatordarba krāsu un noskaņu spektru. Šai prasmē Buniks pielīdzināms smalkajam kameras liriķim pasaulslavenajam armēņkanādiešu meistaram Atomam Egojanam.
“24 stundās” franču filmdaris Maikla Nīmana mūzikas pavadībā vienlaikus izmanīgi šķetina trīs dažādiem laikiem piederošus stāstus, kuru vēstītāji apliecina kaisles acumirklīgā triumfa bezgalīgumu – cilvēciskā vājuma graujošo spēku.
