No lauksaimniecības augstākās izglītības organizāciju konferenču nedēļas Bovē (Beauvais) Lauksaimniecības augstskolā Francijā atgriezies Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Pēteris Bušmanis.
No lauksaimniecības augstākās izglītības organizāciju konferenču nedēļas Bovē (Beauvais) Lauksaimniecības augstskolā Francijā atgriezies Lauksaimniecības universitātes rektors profesors Pēteris Bušmanis.
Konferenču nedēļu rīkoja Starpuniversitāšu lauksaimniecības un saistīto zinātņu konsorcijs, kas apvieno 78 Eiropas augstskolas un arī visas Baltijas un Ziemeļvalstu lauksaimniecības universitātes. Konsorcija uzdevums ir uzlabot augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti, koordinēt sadarbību, pārstāvēt lauku augstākās izglītības un pētniecības intereses Eiropas Savienībā un pasaulē, sekmēt finansējuma nodrošinājumu un sadarbību ar citām radniecīgām organizācijām.
Konferenču laikā, kā stāsta P.Bušmanis, bijusi iespēja noklausīties vairākus ziņojumus par vadošo lauksaimniecības augstskolu darbību, studiju un pētniecības problēmām, piedalīties diskusijās. Sarunās secināts, ka viens no galvenajiem draudiem lauksaimniecības augstākajai izglītībai ir studējošo skaita samazināšanās. Tāpēc svarīgi prognozēt, kas būs lauku augstskolu klienti un ko viņi pieprasīs. Savukārt studentu apmaiņas galvenais virziens Eiropā iezīmējas no ziemeļiem uz dienvidiem, un līdztekus piedāvāto studiju kvalitātei būtisks ir augstskolas dislokācijas valsts un vietas kultūrvēsturiskais tēls. Secināts arī, ka ļoti iespējams ir pārejas un jaunattīstības valstu zinātnieku darbs ārzemēs. Turklāt tas vērtējams ne tikai kā zaudējums, bet arī kā ieguvums, jo personība profesionāli izaug, neaizmirstot savu izcelsmi, dod finansiālu atspaidu tuviniekiem.
Augstskolu pārstāvji norādījuši, ka daudzās valstīs studentu un mācībspēku apmaiņai nav pietiekama finansējuma, turklāt Eiropas studentiem studijas ASV vairumā gadījumu ir par dārgu. Taču kopumā starptautiskās izglītības un zinātnes sadarbība sekmē augstskolu konkurētspēju, labākās un drošākās investīcijas joprojām ir augstākajā izglītībā un pētniecībā. Turklāt speciālistu sagatavošana darbam starptautiskajās firmās un iestādēs ceļ augstskolas prestižu, reizē arī sekmējot iespējamo atbalstu.
Eiropā virkne lauksaimniecības augstskolu savu darbības virzienu pārorientē uz dabas resursu apsaimniekošanu, kur lauksaimniecība un mežsaimniecība ir tikai daļa no studiju kopapjoma. Tas nenozīmē, ka jālikvidē tradicionālās programmas, taču tās jāpārveido uz starpdisciplināras bāzes, kur ražošanas jautājumi tiek skatīti lauku attīstības kontekstā, saistot tos ar starptautiskās tirdzniecības un politikas attiecībām.
Turklāt svarīgi apzināties, ka aug prasības pēc svešvalodu zināšanām studijās ārzemēs, jo bieži vien jākārto oficiālie testi un angļu valoda kļūst par galveno akadēmisko valodu. LLU rektors ir pārliecināts, ka arī mūsu augstskolā svešvalodu apguves laikā jāizdala studenti, kas vēlas kārtot svešvalodas testus, un ar viņiem jāstrādā pastiprināti, jo svešvaloda augstskolā ir līdzeklis sekmīgām studijām un profesionālās karjeras veidošanai. Tāpēc nav jābaidās diferencēt tās apguvi. LLU nepieciešams arī veidot vasaras studiju programmu ārzemniekiem, kas būtu ar lielu praktisko studiju īpatsvaru. Tas radītu ārzemju studentu interesi. Vienlaicīgi nedrīkst atpalikt no informācijas tehnoloģiju attīstības studiju procesā – katrā kursā, katrā studiju priekšmetā.
