Ik gadu septembra otrās nedēļas nogalē notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šogad pasākumi norisinājās sešdesmit vietās visā Latvijā, tostarp Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā.
Dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes mājas “Billītes” Ozolnieku novada Salgales pagastā sestdien aicināja uz 20. gadsimta vidus franču kultūras vakara retrospekciju, ko ar novada tautas nama un pašvaldības, kā arī pagasta pārvaldes atbalstu rīkoja māju tagadējie saimnieki – ievērojamo literātu dzimtas pārstāvji.
“Eiropas kultūras mantojuma diena “Billītēs” notiek jau trešo reizi,” pastāstīja ievērojamo literātu mazmazmeita Diāna Jance. “Pirmā reize bija 90. gados, kad vēl dzīva bija mana vecmāmiņa Amarillis Liekna. 2014. gadā bija Birutas Baumanes gleznu izstāde, šogad viss pieskaņots notikumam – tā saucamās franču grupas mantojumam.”
Pagājušā gadsimta 20. un 30. gados E.Virzas un E.Stērstes mājās skanēja dzeja un mūzika – vasarās abi dzejnieki bieži uzņēma viesus no galvaspilsētas, arī draugus un kolēģus no Eiropas. Dalīšanās ar zināšanām, interese par cittautu kultūru, vēsturi un zinātni vienmēr ir bijusi svarīga tālaika inteliģenta cilvēka dzīvesveida daļa. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra. Mākslinieks Kurts Fridrihsons un dzejniece E.Stērste pulcēšanās reizēs īpaši ienesa franču salonu garu.
Pēc Otrā pasaules kara “franču grupas” tikšanās pamatā notika galvaspilsētā, jo “Billītes” to agrākajiem īpašniekiem bija atņemtas. Pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara beigām Rīgā izveidojās latviešu inteliģentu grupa, kas no 1946. gada regulāri pirmdienās pulcējās aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra, katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus.
Liktenīga bija Andrē Žida Staļina ideoloģiju atmaskojošā darba “Atgriešanās no Padomju Savienības” (Retour de l’ U.R.S.S, 1936) pārspriešana. Pēc kādas denunciācijas 1950. un 1951. gadā grupas dalībniekus apcietināja un apsūdzēja buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju nacionālistiskās sanāksmēs. Notiesāja 13 cilvēkus, piespriežot no septiņiem līdz 25 gadiem ilgu ieslodzījumu soda nometnēs.
Šogad varam atzīmēt senās, ap 1947. gadu notikušās pulcēšanās, kas “franču grupai” kļuva liktenīga, 70. gadadienu. Saistībā ar šo notikumu 9. septembrī “Billītes” aicināja uz atvērto durvju dienu. Pasākumā piedalījās arī E.Stērstes mazmeita un D.Jances māte Anna Žīgure. Tajā varēja noskatīties režisora Andra Rozenberga dokumentālo filmu “Sods par sapni” un spēlfilmu “Pēdējā vasara” (režisore Skilla Ilze Rikarde).
Visu pasākuma laiku bija iespēja skatīt K.Fridrihsona gleznu izstādi. Vēstulēs no Sibīrijas savai dzīvesbiedrei Zentai mākslinieks daudz piemin viņai veltīto “Dzintaru”, kuru uzgleznošot uz liela papīra, kad atgriezīsies Latvijā no Sibīrijas. Izsūtījumā mākslinieks gleznoja ļoti daudz, bet tie visi bija mazi papīrīši, kurus varēja atsūtīt pasta sūtījumos. “Zenta bija manas māmiņas Annas krustmāte un arī man ļoti tuvs cilvēks. 2003. gadā viņa man šo gleznu uzdāvināja,” priecājas Diāna, “un šajā improvizētajā ekspozīcijā tai ierādīta goda vieta.”
Vakara pusē atmiņu koncertā “Sods par sapni” bija iespēja baudīt operdziedātāju Kristīnes Gailītes un pianista Mūzikas akadēmijas profesora Alda Liepiņa priekšnesumu. Savukārt “Billīšu” dārzā zem balkona, kā tas reiz bijis “franču grupas” darbības laikos, skanēja franču dzejas lasījumi (Mārcis Ļaksa). Dzeja skanēja arī latviski (Madara Griba), un tiem pieskanīgas ģitāras melodijas atskaņoja Miks Vilnis.
