Šodien pulksten 10 Jelgavas Domē sāksies atklāta izsole, kurā jānoskaidro Svētās Trīsvienības baznīcas torņa restorāna saimnieks. Ja valdība vasaras sākumā nebūtu pieņēmusi noteikumus, kas paredz pašvaldības mantas iznomāšanas kārtību, diez vai līdz šodienai mēs vispār uzzinātu, ka pilsētas vadība meklē pavāru. Tagad viss notiek it kā svētā godīgumā.Tikai izsoles nolikumā minētās prasības pat izcilākos pavārus vedina domāt – šī nebūs nekāda vairāksolīšana, jo specifikācijas izstrādātas tā, lai būtu tikai viens dalībnieks. Vēl skarbāk – viņi pārliecināti, ka prasības izplānojis tas, kurš restorānā arī ceps un vārīs. Varētu domāt, ka Jelgavas varas elitei labi pazīstamā francūža Bruno Šaperona jau vasaras vidū vīzdegunīgi izteiktās norādes par virtuves flīžu slidenumu ir tikai silti eksperta padomi, nevis iebildes no šefpavāra, kurš ir pārliecināts, ka pats tur arī strādās. Tāpat var gadīties, ka tikai baumas ir runas par topošo pavāru vervēšanu viesmīļu darbam torņa astotajā stāvā, solot 300 latu algu. Taču desmit gadu pieredze tieši laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam, vismaz trīs starptautiskos konkursos gūtas godalgas, apmācītu viesmīļu komanda un pieredze augstu kungu (tostarp Jelgavas mēra) apkalpošanā oficiālos pasākumos šim francūzim gan ir. Jelgavas pašvaldībai šajā reizē nevarētu pārmest likumu neievērošanu, taču apskaust tās spējas kārtējo reizi caur normatīvo aktu nepilnībām «izslidināt» savas vēlmes varētu gan. Pamatīgā muļķa lomā paliek ne vien sabiedrība, kam jāsamierinās ar aitu bara lomu šajā pilsētā. Dome arī skaidri parādījusi Jelgavas pavāru darba novērtējumu: jūs mums nederat! Tikpat glupi jājūtas arī likumdevējam, jo normatīvi it kā ievēroti, bet diez vai sasniedz mērķi – lai pašvaldības manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, lai novērstu izšķērdību un ierobežotu korupciju.
