Nejaušība vai tomēr salūzis vadzis, kas liek skaļi kliegt – vienā dienā «Ziņās» vēršas divi savā starpā nesarunājuši vetārsti, lai ziņotu par sakropļotiem mājas mīluļiem. Vienu kaķi teju līdz nāvei noēduši kāpuri, bet otram minkam ar izteiksmīgi zaļam acīm kāds ar gumijām burtiski nožņaudzis asti. Viņam savā ziņā paveicās – dzīvi kaut kā būs iespējams turpināt arī bez cēlā karoga, kas vairs nepalīdzēs saglabāt līdzsvaru un nesignalizēs par kaķa noskaņojumu. Ataugs arī melnais kažoks. Taču rudo runcīti nu var satikt vairs tikai «kaķu debesīs». Viņa ievainojumi bija ar dzīvību nesavienojami.
Vēl skumjāku šo situāciju padara tas, ka abi, visticamāk, bijuši mājas kaķi, nevis neviena nepieradināti miskastnieki, kas jau kopš dzimšanas mācījušies cīnīties par savu eksistenci. Vienam ap kaklu atrasta stilīga siksniņa, bet otra piederību cilvēkiem nodevis mīlīgais skats. Varbūt tas arī bija iemesls, lai zaļacis bailēs nebēgtu no saviem pāridarītājiem, kas bija nolēmuši izņirgāties par viņa asti? Taču atrast izskaidrojumu tā saimnieka vienaldzībai, kas pameta savu dzīvnieku lēnai un mokpilnai nāvei, ir grūti. Vēl jo vairāk saprast gļēvumu, atklāti nevēršoties pēc palīdzības. Nonīkušais kaķis pie klīnikas durvīm tika atstāts paslepus. Kāds redzējis, ka šo «piegādi» veikuši bērni …Skaidrs, ka cilvēka cietsirdību, kas bieži nejaukā veidā manifestējas tieši uz neaizsargātiem dzīvniekiem, nevar izskaust vienā dienā, pasakot skaļu «fui!». Jāiedarbina citi mehānismi. Pirmkārt, lai varētu prasīt lielāku mājas mīluļu saimnieku atbildību. Lai arī to prasa noteikumi, ne visi ir nokārtojuši dzīvnieka pasi. Nerunājot par mikročipiem, kas ļautu atpazīt noklīdušus kaķus un suņus un ātri atrast viņu saimniekus. Daudzi teiks – tas ir nesamērīgi dārgi! Tāpēc, kamēr izlīdzināsies ne tikai cenas, bet pirmkārt mūsu puses cilvēku atbildības līmenis, arī turpināsies stāsti par izmestiem, izkropļotiem un nomocītiem mūsu «mazākajiem brāļiem». ◆
