Ekonomists Normunds Malnačs: «Visu dzīvi esmu mīlējis futbolu»
Latvijas uzņēmējam Valērijam Belokoņam piederošā un sensacionāli Lielbritrānijas premjerlīgā iekļuvušā futbola kluba «Blackpool FC» direktors Normunds Malnačs bērnībā dzimtajā Jelgavā daudz spēlēja futbolu un pat mēģināja veidot sportista karjeru. Sarunā ar «Ziņām» Normunds atzīstas, ka ideja par maču ar vietējo futbola klubu «Jelgava» viņam bijusi jau sen, bet pēdējā laikā to veicinājusi veiksmīga apstākļu sakritība – FK «Jelgava» iekļuva virslīgā, vinnēja Latvijas Kausu, un jaunais stadions arī drīz būšot gatavs.«Visas kārtis veiksmīgi sakritušas, un Blekpūlē gan treneris, gan akcionāri piekrituši šādam izbraukuma pārbaudes mačam,» saka Normunds, cerot, ka septembra sākumā simboliskais mačs starp FK «Jelgava» un «Blackpool FC» notikšot, kā cerēts.«Jelgavai» paveicies ar treneriAngļu kluba vadītājs atzinīgi vērtē jelgavnieku galveno treneri, ar kuru saistītas arī atmiņas no dzīves Jelgavā. Skolas gados kopā ar vecākiem Normunds mitinājās Zirgu un Veidenbauma ielas stūrī, kam līdzās bija Jelgavas 2. vidusskolas (tagad Valsts ģimnāzijas) stadions, kurā bieži trenējās jaunieši. Ap to laiku, kad mācījies tehnikumā vai nedaudz vēlāk, Normunds atceras, ka ar tēvu sēdējuši virtuvē un pa atvērto logu dzirdējuši, kā Dainis Kazakevičs, tolaik vēl ļoti jauns puisis, stadionā komandējis spēlētājus. Tagad, pēc vairāk nekā 20 gadiem, esot prieks viņu redzēt kā vienu no talantīgākajiem futbola treneriem Latvijā. Normundam simpatizē viņa plašais redzējums. Ja vairums ir eksperti tikai futbola spēlē, Dainis izprotot šā sportaveida attīstību. «Viņš šķiet arī analītisks, gudrs cilvēks,» secina Blekpūles kluba direktors.Arī pats sportojisJau pamatskolas klasēs mazais Normunds dzenāja bumbu gan pagalmos, gan skolas stadionā. Vēlāk trenējās Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolas komandā. Pēc tam bijis tādā kā «lauku izlasē» saistībā ar kolhoza «9. maijs» komandu. «Gadu nospēlēju pieaugušo virslīgā, pirms aizgāju krievu armijā, un kļuva skaidrs, ka nekāda dižā zvaigzne no manis neiznāks,» atceras Normunds.Interesanti, ka virslīgā viņš spēlējis vienā komandā ar tagadējā Blekpūles kluba īpašnieka brāli Viloriju Belokoņu. «Atceros viņu kā fantastisku cilvēku un lielisku vārtsargu. Vilorijs bija labā līmenī, spēlēja īstajā Latvijas izlasē, savulaik viņu pat aicināja uz Kijevas «Dinamo»,» atceras Normunds, būdams neziņā, vai brālis nav pateicis kādus labus vārdus par viņu, jo ticis uzaicināts vadīt angļu klubu.Īpašnieka ticība piepildās«Kad Valērijs iegādājās klubu un meklēja kādu pārstāvi, savulaik ļoti cienīts futbola treneris, tagad jau nelaiķis Juris Docenko mani iepazīstināja ar Valēriju, taču šokēja, ka mums bija tikai viena tikšanās un jau nākamajā reizē viņš man piedāvāja darbu. Turklāt šī ziņa nāca 2006. gada 9. jūnijā – dienā, kad sākās iepriekšējais Pasaules čempionāts futbolā,» stāsta Normunds.Tolaik «Blackpool FC» bija tikai trešajā līgā. Lietas veicās labi, un jau pirmajā gadā klubs pakāpās līgu augstāk – «Championship» –, un tas jau ir ļoti nopietns līmenis. Arī nākamajā sezonā noturējās. Tad Malnaču ģimenē pieteicās trešais bērns, un Normunds Blekpūles kluba vadīšanu upurēja ģimenei, gadu pavadot «Radio SWH» finanšu direktora amatā.«Tad mani aicināja atpakaļ, atnācu, un komanda tika premjerlīgā. Gribētos teikt, ka nozīme bijusi kādai stratēģijai, taču vienlaikus ļoti izšķirošs ir veiksmes faktors. Tā joprojām ir britu futbola sensācija, jo šis brīnišķīgais rezultāts sasniegts ar minimāliem finanšu resursiem. «Blekpūle» premjerlīgā iekļuva ar 4,6 miljonu mārciņu spēlētāju budžetu. Līdz šim klubs ar mazāko 11 miljonu budžetu tur bija ticis pirms vairākiem gadiem. Ļoti liels nopelns ir Valērijam kā kluba prezidentam, jo viņš no paša sākuma ticēja tai iespējai,» pauž Normunds. «Kad, kļuvis par īpašnieku, viņš atnāca un pateica – «mēs tiksim premjerlīgā piecos gados», briti smējās, ka viens ārzemnieks nesaprot, ko runā, bet viņam bija ticība, un viņš uzstāja, ka tas ir iespējams. To panāca vēl agrāk. Zināmā mērā šis fakts varbūt arī iedvesmoja gan klubu, gan komandu. Angļiem futbols ir kā reliģija.»Runājot par ticību dzīves sapņiem, Normunds atskārtis, ka «jābūt absolūtai pārliecībai – lielie sapņi ir tā vērti, lai uz tiem tiektos. Šodienas informācijas pārpilnībā ļoti viegli apmaldīties un izvirzīt nevajadzīgus mērķus. Ja cilvēka vērtību sistēma nostiprināta un izvirzītie mērķi ir tā vērti, protams, ar disciplīnu, spītu un uzņēmību īstenojami vislielākie sapņi».Dzīve rit ceļojotLiela karjeras daļa Normundam ritējusi finanšu pasaulē. Nebūdams mierā ar tehnikumā gūto elektriķa profesiju, viņš apguva ekonomiku gan Latvijas Universitātē, gan Ilinoisas Universitātē ASV. Strādājis gan ASV, gan bankā Latvijā, bet nopietnākais darbs bija Pasaules Bankas Latvijas nodaļā, kur pavadīti seši gadi. Kad kļuvis skaidrs, ka filiāli slēgs, Normunds dabūjis stipendiju mācībām respektablajā Londonas Ekonomikas skolā. Atgriežoties Latvijā, gadu nostrādājis LIAA, bet tad nācis «Blekpūles» piedāvājums.«Es tomēr sevi neuzskatu par ekonomistu – pārāk nepieņemama šķiet ekonomisko teoriju paradigma, ka cilvēks ir materiālo labumu maksimizētājs. Tomēr pašreizējā darbā ir gan emocionālā futbola, gan pragmatiskā skaitļu puse. Futbola finanses ir diezgan interesanta tēma, un, kā mēs Latvijā (un visā pasaulē) pieļāvām nekustamā īpašuma burbuli, tā lielākā daļa angļu futbola klubu pieļāva nepamatotu izdevumu kāpumu, balstoties uz aizvien augošajiem ienākumiem,» secina «Blekpūles» vadītājs.Vadot klubu, viņa dzīve daļēji rit «uz čemodāniem», jo ģimene dzīvo Latvijā, bet regulāri jābūt arī Anglijā.«Ziemā abās valstīs uzturos pa pusei, vasarā – vairāk Latvijā. Esmu ļoti pateicīgs Valērijam, ka man atļauj šādu darba režīmu. Protams, milzīgs paldies sievai, kas ļauj tā ceļot. Savā ziņā man pat tīk šāds režīms. Grūti ir darbadienu vakaros vai brīvdienās Anglijā būt vienam,» skaidro Normunds.«Uz Jelgavu atbraucu ik palaikam, un tajos brīžos ir ļoti patīkami, izjūtot bērnības nostaļģiju. Priecājos, ja izdodas satikt kādu vecu draugu. Šeit mana identitāte veidojusies visvairāk. Protams, dzīvi bagātinājusi gan Amerika, gan Anglija un Rīga, bet Jelgavā ir īpašas izjūtas. Mana sieva ir no Rēzeknes, un viņai ir līdzīgas emocijas.» Normunds Malnačs Dzimis 1968. gada 22. augustā Jelgavā. Pēc astotās klases Jelgavas 2. vidusskolā beidzis Rīgas Elektromehānikas tehnikumu. Augstskolas: – Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāte; bakalaurs; – «University of Illinois», «Department of Economics»; ekonomikas maģistrs; – «London School Of Economics», informācijas sistēmu socioloģijas maģistrs. Sieva – Kristīne Malnača. Bērni – Kristaps (6 gadi), Edgars (4 gadi) un Ieva (pusotrs gadiņš). «Blackpool FC» direktors no 2006. gada jūlija līdz 2008. gada augustam un kopš 2009. gada oktobra.«Blackpool FC» Blekpūles futbola kluba aizsākumi ir 1877. gadā, kad dibināts «Victoria Football Club», kas pēc desmit gadiem tomēr izjuka, bet paralēli izveidojās «Blackpool St Johns» komanda, un 1887. gada 26. jūlijā klubs ieguva nosaukumu «Blackpool Football Club». 1896. gada maijā «Blackpool FC» reģistrēts kā uzņēmums. Kopš tiem laikiem klubs turējies dažāda līmeņa futbola apritē, kur līdz šim lielākie sasniegumi bijuši piecdesmitajos gados. Vēlākajos sekmes mazinājušās, tūkstošgadi klubs sagaidīja, spēlējot «3rd Division» līmenī. 2006. gadā, kad kluba daļas nopirka Valērijs Belokoņs, tas uzskatīts par diezgan neveiksmīgu, kaut arī pagātnē daži komandas biedri kļuvuši par britu futbola leģendām. Belokoņa vadībā klubs pakāpās līgu augstāk uz «Championship» un vēl pēc divām sezonām atgriezās premjerlīgā pēc 29 gadu pārtraukuma.Avots: blackpoolfc.co.uk
