Šīs sezonas jauninājums – amatierteātru dalīšana divās grupās –, gada veikuma izvērtēšani pienākot, pie savas Gada balvas tikt ļāva tradīciju un pieredzes bagātāko (tagadējās A grupas) amatierteātru «jaunākājiem brāļiem».
Šīs sezonas jauninājums – amatierteātru dalīšana divās grupās –, gada veikuma izvērtēšani pienākot, pie savas Gada balvas tikt ļāva tradīciju un pieredzes bagātāko (tagadējās A grupas) amatierteātru “jaunākājiem brāļiem”. 20. un 21. martā Jelgavas kultūras namā notika “mazo” jeb B grupā pieteikto kolektīvu astoņu labāko jauniestudējumu skate.
Iespaidos par redzēto dalās žūrija: teātra zinātniece Janīna Brance, kritiķe Evita Mamaja un dramaturgs Jānis Jurkāns.
Janīna Brance: Labi organizētā skate Jelgavā apstiprināja, ka kultūras inspektores Ingrīdas Vilkārses iniciatīva bijusi tālredzīga, amatierteātru attīstību veicinoša. Piedalīšanās šādā skatē ļauj mazajiem drāmas ansambļiem justies kā šā procesa pilntiesīgiem dalībniekiem, kuru darbošanās ir uzmanības un analīzes vērta. Savukārt amatierkustības organizētajiem un analizētajiem ļauj uztaustīt šā procesa stiprās un vājās puses.
Vienas iespējas ir Ziru teātra studijai, kas radusies tālā nostūrī, kur nav pat kultūras nama un mēģinājumi notiek režisores I.Legzdiņas dzīvoklī. Spēja pulcināt ap sevi jaunus cilvēkus un radīt kaut nelielu, taču samērā loģiski izkārtotu skici par P.Putniņa lugu “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties” ir pa spēkam tikai milzīgam entuziastam. Pavisam citas iespējas ir Jelgavas 5. vidusskolas teātra studijai, kas darbojas A.Alunāna Tautas teātra paspārnē un kuru vada profesionāls režisors A.Matisons. Skatē viņi parādīja krievu dramaturģijas pērli – N.Gogoļa “Precības” – un kļuva par laureātiem. Ar viņiem godpilno augstāko žūrijas vērtējumu dalīja (jo vienas pārliecinoši spilgtas izrādes skatē nebija) amatierteātris no Skrīveriem, kuru arī vada profesionāls režisors J.Kalvišķis. A.Reimana komēdija “Krustmāte Jūle no Tūles” skatītājus un žūriju aizrāva ar interesantiem raksturiem un itin veiksmīgiem asprātīgiem dialogiem. Ne velti aktieri A.Lūsis un U.Dzērve saņēma skates labāko aktieru titulus. Režisore V.Miške no Praulienas pagasta pārsteidza ar gudru L.Stumbres lugas “Svētdienas vakars” šifrējumu un smalku attiecību iezīmējumu. Savukārt Tukuma jauniešu teātra “Knifiņš” režisore R.Poča parādīja pārsteidzošu prasmi plastiskiem izteiksmes līdzekļiem ļaut saviem jaunajiem aktieriem izdzīvot pirmās mīlestības un vilšanās traģiku V.Ozolas viencēlienā “Gaidot ceturto”. Abas saņēma žūrijas tencinājumus kā skates labākās režisores. Varbūt šajā reizē mazāk paveicās Priekules kultūras nama drāmas kopai. Teicama bija literārā materiāla atlase, jo pēc O.Henrija stāstu motīviem būvētajā muzikālajā izrādē “Dzīves virpulis” varēja uzdzirkstīt vitalitātes, humora un dzīvesprieka pilnas intonācijas. Izrādes noformējumā un režisores I.Kalnarājas ieskicējumā tas bija nojaušams, taču aktieru sniegums šoreiz bija sasaistīts un neinteresants. Diemžēl amatierteātros tā diezgan bieži mēdz notikt. Kādreiz izrādi pretī veiksmei nes ansambļa aizrautība, milzīga enerģētiska iedarbība uz skatītāju, kas ne vienmēr apliecina meistarību un snieguma stabilitāti. Arī Virbu amatierteātra “Ola” režisorei A.Grišānei tā īsti neizdevās “pārkost” šķietami vienkāršo H.Paukša ludziņu “Bizness”. Aiz šīs dramaturga it kā anekdotiskās vienkāršības dziļi slēpjas sāpe par mūsu laiku un dzīvi. Ja to uztausta, viņa lugas spēj pavērt savus daudzos asociatīvos plānus.
Skate Jelgavā deva vielu pārdomām un apstiprināja, ka interesi par savu darbu ir pelnījuši ne tikai labākie no labākajiem, bet varbūt tieši šiem – Jelgavā startējušajiem – drāmas ansambļiem skate būs devusi apstiprinājumu viņu darba nozīmīgumam un devusi stimulu ansambļu un režisoru profesionālajai izaugsmei.
Jānis Jurkāns: Iestudējumu mākslinieciskais līmenis nebija vienlīdz augsts, taču katrā varēja saskatīt to vērtīgo, kādēļ tieši šīs izrādes tikušas atlasītas skates noslēguma parādei.
L.Stumbres “Svētdienas vakars” sevi pieteica ar vienkāršu, bet precīzu Vijas Miškes režiju, labu aktierdarbu, kā arī lugas dziļāku izpratni.
N.Gogoļa “Precībās” režisors Arvīds Matisons ļāva izpausties raksturlomu virtenei, radot jautru un ticamu krievu tautas dzīves kaleidoskopu.
Ar vienu no skates spilgtākajiem komiskā žanra iestudējumiem – A.Reimana lugas “Krustmāte Jūle no Tūles” skatuves interpretāciju – mūs iepriecināja režisors Juris Kalvišķis.
Režisore Rudīte Poča V.Ozolas viencēlienu “Gaidot ceturto” pārvērta par savu gados jauno aktieru trupas teicamo, ilgā laikā izkopto psihofizisko spēju apliecinājumu. Šai komandai noteikti ir pa spēkam arī vērienīgāku dramaturģisko darbu uzvedumi.
R.Turna “Lamatās” režisors Zigmunds Bekmanis mums piedāvāja vairākus spilgtus aktierdarbus, arī pats pārtapdams par veiksmīgu tēlotāju.
Savu režijas varējumu apliecināja Inese Legzdiņa P.Putniņa lugas “Pie puķēm, kur ģimenei pulcēties” fragmenta iestudējumā Ziru amatierteātra studijas izpildījumā.
Ainiņas O.Henrija izrādē “Dzīves virpulis” Ināras Kalnarājas režijā ļāva saskatīt Priekules kultūras nama drāmas kopas spēju amplitūdu.
Arī H.Paukša “Bizness” režisores Solvitas Grišānes redzējumā brīžam pārtapa par vērā ņemamu skatuvisku veikumu.
Bija arī pa kādam trūkumam, taču šādas tikšanās ļauj tos izrunāt gan savā starpā, gan ar žūriju un saskatīt amatierteātru nākotnes perspektīvas.
Evita Mamaja: Lai arī dzimtās skatuves trūkums un Jelgavas kultūras nama lielā, dziļā, modernā skatuves telpa vairākiem kolektīviem iecērt nozīmīgus robus pierastajā savas izrādes interpretācijā un liek apjukt arī daudziem izpildītājiem, tomēr skaidri redzams, ka rūpīgi izstrādātais iestudējumu karkass “neizšķīst” nepierastās skatuves plašumos.
Kā allaž amatierteātru skatēs vērojama tendence pievērsties mūsdienu latviešu dramaturģijai. Cieņā, protams, ir Hermanis Paukšs, kura lugu melnā humora piesātinātie absurdie teksti viegli ļaujas apspēlēties arī profesionāli ne tik stipriem kolektīviem (“Bizness”, Virbu amatierteātris “Ola”, režisore Solvita Grišāne). V.Ozolas “Gaidot ceturto” – luga, kas speciāli rakstīta Tukuma jauniešu teātra “Knifiņš” vajadzībām (režisore Rudīte Poča) – pieļauj plašas variācijas teātra ansambļa jauniešu plastiskajām izpausmēm. Līdzīgi režisori vēršas pie materiāliem, kuru pievilcība slēpjas to sižetos un tekstu asprātībās – kā R.Tomā populārais detektīvs “Lamatas” Cesvaines Tautas teātrī (režisors Zigmunds Bekmanis) un amerikāņu optimistiskā humorista O.Henrija stāstu uzvedums “Dzīves virpulī” Priekules kultūras nama drāmas kopā (režisore Ināra Kalnarāja).
Kā parādes labākā režisore šoreiz tika nosaukta Vija Miške, kuras veidotais L.Stumbres lugas “Svētdienas vakars” iestudējums Praulienas pagasta drāmas kopā – psiholoģiski nospriegota etīde tikai diviem cilvēkiem – spilgti parāda režisores spēju iedzīvināt aktieros cilvēku attiecību apslēpto labirintu un attieksmju zemstrāvu tumšās puses.
Tā kā šoreiz neviena no pieteiktajām skates izrādēm nedemonstrēja zīmīgu pārākumu, par pasākuma godinātajiem “varoņiem” kļuva divi iestudējumi: A.Reimaņa “Krustmāte Jūle no Tūles” – pārpratumos balstīta situāciju komēdija Skrīveru amatierteātra izpildījumā (režisors Juris Kalviškis), kurā tika atzīmēti arī labākie parādes vīriešu un sieviešu lomu tēlotāji, un N.Gogoļa “Precības” Jelgavas 5. vidusskolas teātra studijas sniegumā (režisors Arvīds Matisons) – izrāde, kurā skolēnu spējas tikt galā ne tikai ar Gogoļa vitālā teksta mežģīnēm, bet arī ar krievu ģēnija kolorītajiem, sarežģītajiem tipāžiem pelnījušas īpašus atzinības vārdus. Tāpat kā pašas iestudējumu parādes rīkotāju un iniciatoru uzdrošināšanās pierādīt, ka jēdziens “teātris” var kļūt ne tikai par profesiju, bet arī par dzīvesveidu.
