Budžeta vietas saglabās
Aizvadītais gads LLU nācis ar vairākiem būtiskiem notikumiem kā studiju un zinātnes, tā saimnieciskajā un kultūras jomā.
Šoruden visu Latviju pāršalca jau iepriekš daudz klusāk izskanējusī ziņa par iespējamu budžeta vietu samazinājumu augstākajā izglītībā, lai nozarē varētu rast papildu līdzekļus. Studentu neapmierinātību sacēla Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, kurš paredzēja – ja neizdosies nozarē gūt papildu finansējumu pedagogu, tai skaitā augstākās izglītības mācībspēku, algām, līdzekļi tiks atrasti, tuvākajos trīs gados samazinot valsts finansēto studiju vietu skaitu par 5457. Nākamajā gadā papildus nepieciešamos 5,5 miljonus eiro ministrijai tomēr izdevās rast, tāpēc 2017. gadā budžeta vietu skaits saglabāsies nemainīgs. Lai gan, jau iepriekš tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, studenti saņēma solījumu, ka budžeta vietu skaits augstskolās netiks mazināts, Latvijas Studentu apvienība rīkoja gājienu, pulcējot studējošos un nozares pārstāvjus pie Saeimas, Finanšu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas. Viņu vidū bija arī aptuveni simt LLU studentu. «Dodoties gājienā, izteicām savu neapmierinātību ar to, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma jau ilgstoši nav pietiekami finansēta un ka vajag celt augstākās izglītības kvalitāti. Tā bija galvenā ziņa, ko vēlējāmies nodot ministriem un deputātiem,» teic LLU Studējošo pašpārvaldes vadītājs Gvido Bērziņš, norādot – studenti atbalsta pārmaiņas nozarē, taču tām jābūt pārdomātām. Kā ziņo ministrija, jau 2017. gadā paredzētas pakāpeniskas izmaiņas par labu studiju vietām dabaszinātņu, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas programmās.
Savukārt Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu, nosakot valsts SIA «Bulduru Dārzkopības vidusskola» nodošanu LLU no nākamā gada 15. janvāra. Jau ilgāku laiku tika meklēti dažādi vidusskolas pārveides modeļi, lai stabilizētu Latvijas senākās dārzkopības izglītības iestādes finansiālo stāvokli un to saglabātu kā vietu, kurā var apgūt dārzkopības profesionālās izglītības programmas. LLU vidusskolu pārņems tās pašreizējā stāvoklī. Par spīti vidusskolas problēmām, kas izveidojušās gadu gaitā, LLU rektore Irina Pilvere ir optimistiska un norāda – vidusskolas pārvaldības iegūšana ir svarīgs solis nozares sakārtošanā, pēc kura īstenošanas vienuviet būs dārzkopības vidējā profesionālā izglītība, augstākā izglītība un zinātne, kas nodrošinās to konkurētspēju un palielinās ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.
Gads nācis arī ar noslēgtiem līgumiem par pils energoefektivitātes paaugstināšanu un fasādes atjaunošanu, ko nākamajos četros gados paredzēts paveikt par 6,7 miljoniem eiro. Pēc renovācijas vai izbūves atklātas vairākas jaunas LLU telpas. Pavasarī atklāts Veterinārmedicīnas fakultātes jaunais D korpuss, kurā atrodas fakultātes Patoloģijas centrs un LLU Molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas zinātniskā laboratorija. Atklāta arī Meža un ūdens resursu zinātniskā laboratorija, kas atrodas Vides un būvzinātņu fakultātē un ir valsts nozīmes pētījumu centrs šajās nozarēs. Līdz ar laboratoriju plašākai auditorijai prezentēta pirmā laboratorijas zinātnieku grāmata «Fitoremediācijas izmantošanas iespējas Latvijā». LLU zinātniekiem svarīgs bija arī līgums ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, paredzot turpināt karavīru sausās uzturdevas izstrādes darbu. Savukārt LLU Zemkopības institūta 70. jubileja atzīmēta, noslēdzot Laukkopības laboratorijas renovācijas pirmo kārtu. Nosaukuma maiņu piedzīvojusi Lauku inženieru fakultāte, kļūstot par Vides un būvzinātņu fakultāti. Pārmaiņas notikušas arī Langervaldes mežā, kur LLU zinātnieki iesaistīti vides iekārtošanā, lai tas kļūtu par jelgavnieku iecienītu parku.
Ārpus studiju dzīves LLU jau tradicionāli piedalījās Zinātnieku naktī, kuras aktivitātes pirmo reizi notika arī LLU zinātniskajos institūtos Dobelē, Pūrē un Priekuļos. Savukārt Tehniskās fakultātes komanda ar vērtīgu pieredzi atgriezusies no starptautiskām pneimobiļu sacensībām. Šogad pēc restaurācijas iesvētīts Kurzemes hercogienes Luīzes Šarlotes sarkofāgs, bet Jelgavas pils muzejs tūristiem piedāvā hercogienes Dorotejas vēstuļu darbnīcu.
