Dancis ap suņu čipēšanu
Skaļi iebildumi, asas diskusijas, izmaiņas Ministru kabineta noteikumos un uz pusgadu atlikta prasība, kuras izpildes termiņš – 2017. gada 1. janvāris – gan atkal sācis skaļi klauvēt pie durvīm. Šādas kaislības pavadījušas obligāto suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipēšanu un reģistrēšanu Lauksaimniecības datu centra (LDC) vienotajā datu bāzē.
Šūpošanās sākās jau pavasarī, kad izrādījās – tuvojoties noteiktajam 1. jūlijam, suņu saimnieki īpaši nesteidzas nogādāt savu mīluli pie veterinārārsta, kurš ar šļircei līdzīgu ierīci ar palielu adatu ātri sunim zem ādas ievadītu mikroshēmu ar unikālu 13 ciparu kodu, kā arī reģistrēt četrkājaino draugu vienotajā datu bāzē. Tas palīdzētu dzīvniekam, ja tas noklīdis, traumēts un tāpēc nogādāts klīnikā, ātrāk atrast saimnieku, kā arī uzzināt, vai suns ir vakcinēts. Īpaši neaktīvi bija lauku viensētu suņu īpašnieki, paziņojot, ka iecerētais process ir pārāk sarežģīts, dārgs un pat bezjēdzīgs, jo par suņu klaiņošanu taču arī draud sods, tāpēc katrs apzinīgs īpašnieks ir ieinteresēts to nepieļaut.
Tas atrada dzirdīgas ausis Zemkopības ministrijā, tāpēc, gan pretojoties dzīvnieku aizsardzības un veselības aprūpes organizācijām, tika nolemts suņu obligāto apzīmēšanu ar mikroshēmu atlikt uz pusgadu un šajā procesā iesaistīt ne tikai veterinārārstus, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektorus. Tāpat noteikti atvieglojumi un samazināta samaksa par suņa reģistrēšanu LDC – 7,11 eiro vietā nu jāmaksā 3,50 eiro. Līdz ar to viena suņa čipēšana varētu izmaksāt aptuveni 15 eiro, min ministrijas pārstāvji. Ja prasības netiks izpildītas, PVD un pašvaldības policija varēs uzlikt sodu, kas fiziskajām personām ir no septiņiem līdz 210 eiro.
Solīja daudz, deva maz
To, ka likmes atalgojuma pieaugums par 62 procentiem, kā to vēl vasarā pasniedza Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ir maldinoša manipulācija ar skaitļiem un faktiskais palielinājums būs daudz mazāks, izglītības darbinieki un pedagogi saprata jau laikus. Tomēr līdz pat pirmajai algai, kas tika aprēķināta saskaņā ar jauno modeli, nebija skaidrs, cik tieši ieripos skolotāju maciņos, un daudzi piedzīvoja pamatīgu vilšanos.
Mistiskie IZM 62 procenti radās, automātiski pārrēķinot minimālās likmes kāpumu no 420 eiro līdz 680 eiro, nepieminot, ka izmainās arī pati likme. Proti, atalgojums vispārējās izglītības skolās vairs netiek rēķināts par 21 kontakstundu, bet 30 astronomiskajām stundām nedēļā. Tāpat tika palielināta skolēnu un skolotāju skaita proporcija, kas negatīvi ietekmēja kopējo finansējuma apmēru pedagogu atalgojumam.
Tā, septembrī saņemot jauno mērķdotāciju, vietējās pašvaldības atzina, ka naudas skolotāju darba samaksai ir vairāk. Tomēr būtisks uzlabojums nav noticis. «Lai gan maksa par minimālo likmi paaugstinājusies par 260 eiro, visi skolotāji šādu savas darba algas kāpumu neizjūt. Vairākās skolās jau iepriekš algas likmes bija no 430 līdz 490 eiro,» piemēram, minēja Jelgavas novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone, piebilstot, ka vairāk naudas būs tiem, kuri strādā tā saucamajās lielajās skolās (vairāk nekā 150 skolēnu). Savukārt mazajās filiālēs vairākiem pedagogiem jaunajā modelī atalgojums samazinājies par aptuveni 80 eiro.
Pamatīgu šoku šā mācību gada pirmajā algas dienā piedzīvoja arī Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas novirziena pedagogi, kuri saņēma par aptuveni simts eiro mazāk. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza «Ziņām» norādīja, ka finansējums skolotāju atalgojumam Jelgavai septembrim – decembrim gan apstiprināts lielāks. Piemēram, vispārējai izglītībai par 7,9 procentiem. Tomēr jaunā atalgojuma aprēķināšanas metodika neļauj to izjust visiem pedagogiem vienādi. Jāpiebilst, ka Jelgavas vispārējo un profesionālo skolu pedagogiem, kuru darba samaksa tiek rēķināta no valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībai, atalgojums par likmi ir 700 eiro.
