Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad Lieldienas (kaut iegadījās nedēļu vēlāk – aprīļa sākumā) nebūt nelutināja ar laika apstākļiem, 2016. gada pēdējā marta svētdiena vilināt vilināja jelgavniekus un pilsētas viesus doties pastaigā – pēc mākoņainām dienām atspīdēja tīkama pavasara saulīte, un līdz pusdienlaikam solījās piepildīties sinoptiķu prognoze par gada pagaidām siltāko dienu.
Bet 139 šogad dzimušajiem jelgavniekiem, to skaitā četriem dvīņu pāriem, kam 27. marts bija ne tikai šajā gadā, bet visā mūžā pagaidām siltākā diena, svētku prieku papildināja Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa dāvātās piemiņas karotītes ar iegravētu pilsētas vārdu, ģerboni un bērna dzimšanas gadu.
Netrūka arī lielāku bērnu, un, pēc pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītāja Mintauta Buškevica vērojumiem, jaunā paaudze Jelgavas pils parkā bija pārstāvēta krietni plašāk par pieaugušajiem. Pietiek ar nelielām analītiķa spējām, lai konstatētu šā fakta saistību ar kaut nedaudz, bet ik gadu augošo karotīšu saņēmēju (pērn bija 120) skaitu, kas veido optimistisku skatījumu uz pilsētas nākotni.
Savukārt kopējā dalībnieku skaita pieaugumā «vainojams» ne tikai siltais laiks, bet arī organizatoru izdoma, jo, lai gan Lieldienu pastaiga šogad notika jau 23. reizi, allaž ir (un ne bez LLU Studentu kluba vadītājas Anitas Prūses līdzdalības) arī kas jauns. Šoreiz bija olu golfs un olu labirints, kā arī atkal atgriešanos piedzīvojusī podu dauzīšana. Pieliekot tradicionālos olu ripināšanas, krāsošanas (šoreiz bija pieejami arī profesionāļu padomi) un dažāda veida izšūpošanās priekus, nodarbi varēja atrast vai katrs neatkarīgi no vecuma un sabiedriskā stāvokļa. Galu galā stāvokli virs apkārtējā pūļa varēja paaugstināt, izmantojot koka kājas.
Iepriecinoša rādās arī katru gadu nerimstošā interese par dzīvnieku pasauli – trušiem, zirgiem, ponijiem un citiem kustoņiem, kas liecina, ka LLU ar lopkopību un veterināriju saistītajās specialitātēs nav gaidāms nākamo studentu trūkums.
Varēja vērot arī pilsētas tautas deju kolektīvu «Laipa», «Ritums», «Lielupe», kā arī Vircavas «Laimes lāču» vai gandrīz nekad un nekur neiztrūkstošās folkloras kopas «Dimzēns» priekšnesumus.
