Vīrs un sieva apmeklē liellopu izstādi. Viņi nonāk pie steliņģa, uz kura uzraksts: «Pagājušajā gadā šis bullis pārojās 50 reižu.» Sieva pamācoši saka vīram: «Tev no viņa vajadzētu mācīties!» Abi iet tālāk.
Vīrs un sieva apmeklē liellopu izstādi. Viņi nonāk pie steliņģa, uz kura uzraksts: “Pagājušajā gadā šis bullis pārojās 50 reižu.”
Sieva pamācoši saka vīram:
“Tev no viņa vajadzētu mācīties!”
Abi iet tālāk. Nonāk pie steliņģa, kur rakstīts: “Pērn šis bullis pārojās 65 reizes!”
Sieva saka:
“Lūk, vēl viens, no kura tev vajadzētu ņemt piemēru!”
Viņi nonāk pie pēdējā steliņģa. To rotā uzraksts: “Pagājušajā gadā šis vaislas bullis pārojās 365 reizes!”
Sieva noelšas: “Ooo, tas ir katru dienu! No šā buļļa tev noteikti jāmācās!”
Vīrs beidzot neiztur un saka:
“Aizej pie buļļa saimnieka un paprasi, vai visas 365 reizes brašulis bija ar vienu to pašu govi!”
*
Vecītis noķer zelta zivtiņu. Tā, protams, piedāvā izpildīt trīs vēlēšanās. Vecītis, ne mirkli nedomādams, saka: “Pirmkārt, jaunāku sievu. Otrkārt, daudz alus. Un treškārt…”
“Zinu, jau zinu, ko tu vēlēsies,” skumji nosaka zivtiņa, ierīvēdama sevi ar sāli.
*
Jauna meiča biktstēvam gari un plaši stāsta par savām palaidnībām.
Garīdznieka pacietībai beidzot pienāk gals, un viņš jautā:
“Vai zini, ko tu par to esi nopelnījusi?”
“Vajadzētu sanākt krietnai summai, bet es taču ne jau naudas dēļ…”
*
Dāma sūdzas zinošam profesoram:
“Nevaru saprast savu vīru – reizēm viņš ir ļoti vīrišķīgs, citreiz atkal kautrīgs, bailīgs…”
“Tā ir iedzimtība, cienījamā kundze, jo puse viņa senču bija vīrieši, otra puse – sievietes…”
*
Notiek tiesas process Braitonbīčā. Vienam no apsūdzētajiem tiek paziņots, ka viņam būs tulks. Apsūdzētais saniknojas ne pa jokam:
“Man – tulks?! Tas ir apvainojums! Jūs uzskatāt, ka es slikti runāju angliski?! Esmu mācījies labākajā angļu pamatskolā un absolvējis Hārvardas Universitāti!”
Tiesnesis noliecas tulkam pie auss un krieviski jautā:
“Par ko viņš bļaustās?!”
