Dēls nolēmis apprecēties. Atved mājās meiteni un iepazīstina ar tēvu.
Dēls nolēmis apprecēties. Atved mājās meiteni un iepazīstina ar tēvu.
“Tēt, šī ir mana līgava! Mēs mīlam viens otru un vēlamies precēties!”
“Neprecies, dēliņ, tā ir tava māsa. Jaunībā nedaudz padraiskojos…”
Nu labi – ja nedrīkst, nedrīkst.
Paiet gads. Dēls ved mājā citu meiteni.
“Tēt, es gribu šo meiteni precēt!”
“Nepreci, dēliņ, tā arī ir tava māsa!”
Dēls to nevar izturēt un iet pie mātes sūdzēties.
Māte: “Precies droši, dēls! Viņš nav tavs tētis!”
*
Satiekas divas draudzenes.
“Dzirdēju, tu esot apprecējusies ar svarcēlāju. Un kā ir?”
“Kā var būt? Iedomājies: ja uz tevis uzgāžas trīsdurvju skapis, kam durvīs palikusi atslēdziņa…”
*
Sarunājas kāpņu telpas augšējā stāva iemītnieki – mājas bieds.
“Kopš Miša no trešā stāva ielicis jaunus skaistus zelta zobus, viņš vairs nestrīdas ar mums!”
*
Sekretāre jautā “bosam”:
“Dārgais, kāpēc tava sieva uz mani skatās ar tādām aizdomīgām acīm?”
“Tāpēc, ka pati kādreiz strādāja pie manis par sekretāri.”
*
Sieviņa lien pārpildītā autobusā un sauc:
“Ei, vīri, sargiet olas!”
“Vai tad tantiņa olas nopirkusi?”
“Nē, maisu ar naglām.”
*
Zini, šodien beidzot varēsim palikt divi vien! Es nopirku trīs biļetes uz kino.”
“Kāpēc tad trīs?”
“Kā – tavai mātei, tēvam un brālim.”
*
Mazs zēns pieskrien pie liela suņa un sāk glaudīt tā kuplo asti. Māte šausmās kliedz:
“Ko tu dari? Suns tevi sakodīs!”
“Neuztraucies, mammu! šis gals nekož.”