Sarunājas divi ruduļi: «Jūs man neticēsiet, kolēģi, bet makšķernieks, no kura āķa es norāvos, svēra vismaz deviņdesmit kilogramu!».
Sarunājas divi ruduļi:
«Jūs man neticēsiet, kolēģi, bet makšķernieks, no kura āķa es norāvos, svēra vismaz deviņdesmit kilogramu!»
***
«Rakstīt mīlestības vēstules ir vislielākā muļķība.»
«Kāpēc tu tā domā?»
«Tāpēc, ka mīlestība aiziet, bet vēstules paliek.»
***
«Vai jūsu pilsētā ir liela mirstība?» ārzemju tūrists jautā vietējam iedzīvotājam.
«Tāda pati kā pie jums. Viens nāves gadījums uz katru iedzīvotāju.»
***
Priekšnieks pārmet savam padotajam:
«Atkal nokavējāt darbu! Vai tad jūs nezināt, cikos sākam strādāt?»
«Diemžēl ne, jo vienmēr, kad atnāku, visi jau strādā.»
***
Lidmašīna nokļūst negaisa mākonī.
«Klausies, Juri, vai tu nezini, kāpēc Krišus ik reizi, zibenim uzplaiksnot, saldi pasmaida?»
«Klusāk, viņš domā, ka tiek fotografēts!»
***
Šoferu kursu eksāmenā kursantam jautā:
«Kurš no riteņiem ceļa līkumā griežas vislēnāk?»
«Rezerves!» kursants nekavējoties atbild.
***
Anna un Marija pirmo reizi brauc divstāvīgajā Jelgavas autobusā. Viena no viņām uzkāpj otrajā stāvā, bet tūliņ pārbijusies drāžas atpakaļ:
«Marij, dieva dēļ nekāp augšā! Tur nav šofera.»
***
«Kā tu panāci, ka kaimiņu vistas nenāk tavā dārzā?»
«Ļoti vienkārši. Naktī sava dārza zālājā izliku olas, bet no rīta, kaimiņam redzot, tās salasīju grozā.»