Matemātikas stundā pedagoģe jautā skolēnam: «Cik liels ir jūsu parāds, ja gaļas veikalā jums jāmaksā 8 lati, maizes veikalā – 5, dzērienu veikalā 15, bet piena produktu veikalā – 11 latu? Jurīti, vai zini atbildi?».
Matemātikas stundā pedagoģe jautā skolēnam: “Cik liels ir jūsu parāds, ja gaļas veikalā jums jāmaksā 8 lati, maizes veikalā – 5, dzērienu veikalā 15, bet piena produktu veikalā – 11 latu? Jurīti, vai zini atbildi?”
“Nē, skolotāj, patiešām nezinu, jo mēs tādos gadījumos pārejam iepirkties citā pilsētas daļā…”
*
Eksāmens universitātē. Pasniedzējs:
“Kāpēc jūs man miedzat ar aci?”
Students: “Es nemiedzu. Es signalizēju, ka manu zināšanu apjoms strauji tuvojas kritiskajam līmenim…”
*
Reiz Dievs nolēma uzlabot medicīnisko aprūpi mūsu rajona pagastos. Viņš nolaidās uz zemes un iekārtojās par ārstu pagasta medicīnas iestādē. Drīz vien pie viņa ierodas pirmais pacients – vīrietis ratiņkrēslā, kuram paralizēta ķermeņa apakšdaļa. Dievs uzliek viņam rokas uz galvas un saka: “Piecelies un ej!”
Pacients pieceļas un iziet no kabineta. Tur rindā sēdošie prasa viņam: “Nu, kā jaunais ārsts?”
“Ai, tāds pats kā visi iepriekšējie – pat asinsspiedienu neizmērīja…”
*
Kursants izpletņlēcējs gatavojas pirmajam lēcienam. Biedrs saka: “Tu esi jucis, vai? Gribi lekt bez izpletņa?”
“Vai tas obligāti vajadzīgs?”
“Protams! Skaties, kāds ārā lietus!”
