Jelgavnieks A.Salenieks vēlas plašāk uzzināt, kas ietilpst iztikas minimuma grozā un kādas preces cilvēks gada laikā var iegādāties, lai iekļautos valdības noteiktajā iztikas minimumā, kas septembrī bija pāri 135 latiem.
Jelgavnieks A.Salenieks vēlas plašāk uzzināt, kas ietilpst iztikas minimuma grozā un kādas preces cilvēks gada laikā var iegādāties, lai iekļautos valdības noteiktajā iztikas minimumā, kas septembrī bija pāri 135 latiem, bet pagājušajā mēnesī tuvojās 140 latiem.
Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza saturu apstiprinājusi vēl Ministru Padome 1991. gada aprīlī. Toreiz lēmuma projekts sagatavots, pamatojoties uz minimālā pārtikas patēriņa normām, ko izstrādāja uztura zinātnieki.
Negrupē pēc dzimuma, vecuma vai reģiona
Kopš tā laika preču un pakalpojumu grupas un patēriņa apjomi palikuši tādi paši, reizēm maina kādu preci, ja tās vairs nav tirdzniecībā un vietā nākusi cita (piemēram, kokvilnas autiņus aizstāja ar pamperiem). Iztikas minimumā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.
Iztikas minimuma vērtību CSP aprēķina vidēji vienam iedzīvotājam, negrupējot tos pēc dzimuma, vecuma vai teritoriālā iedalījuma. Pārtikas grozā ietilpst visu grupu preces. No nepārtikas tajā iekļauts vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs un apavi, mājokļa remonta materiāli, elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli, trauki, virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanas līdzekļi, kosmētika, higiēnas preces, medikamenti, rakstāmlietas, prese, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, rotaļlietas. Patēriņa preču un pakalpojumu grozā ir arī apģērbu individuālā šūšana, apavu remonts, īres, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības, komunālie, pasta un sakaru, sadzīves, kultūras pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas.
Aicinot sīkāk atšifrēt preču un pakalpojumu groza saturu un vērtību, CSP informē par jau minēto kategoriju uzskaitījumu bez aprēķinā iekļauto noteikto preču un pakalpojumu cenām un vienībām skaitliskā izteiksmē. CSP Dzīves līmeņa statistikas daļas informācija atklāj pilnu pārtikas un nepārtikas preču un pakalpojumu klāstu bez preču vienībām un cenām.
Uzskaitītās vajadzības nav uztveramas burtiski
Ziņu aģentūras LETA arhīvs atklāj vairākus piemērus. Proti, gadā iedzīvotājam paredzēts iegādāties 217 olu, 0,14 mēteļu, 0,05 skapjus, 9 tualetes papīra rullīšus. Ziepes un zobu pastu var pirkt reizi mēnesī, reizi divos gados – iegādāties sejas krēmu. Četras reizes gadā iespējams nogriezt matus, reizi gadā 2,39 latus izmantot apavu papēžu piesišanai. Iztikas minimumā iekļauta arī transportlīdzekļa – divriteņa – iegāde, kas lietojams vidēji 12,5 gadus un izmaksā nepilnus 90 latu, bet nav paredzēts mobilais telefons, benzīns, zobārstniecības un ārstniecības pakalpojumi, lai gan liela daļa ienākumu jāatdod tieši par veselības aprūpi. Ārsta apmeklējumu nepieciešamības gadījumā var iekļaut pārējos pakalpojumos, bet tie naudas izteiksmē veido tikai četrus procentus visas patēriņa groza daļas.
Atbilstoši iztikas minimumam cilvēks pilsētas autobusu izmanto 168 reizes gadā, 7 reizes brauc piepilsētas vilcienā, bet uz citu pilsētu ar autobusu dodas divreiz mēnesī. Dzīvokļa īre rēķināta 11 kvadrātmetru platībai, bet centrālapkure – tikai par 6,3 kvadrātmetriem. Iespējams, to kompensē apmēram trešdaļa kubikmetra malkas, kas vidēji gadā būtu jāiegādājas katram iedzīvotājam.
Minimālā patēriņa grozs “uz papīra” liekas absurds. Statistiķi skaidro, ka šis vajadzību uzskaitījums nav uztverams burtiski – tā ir sava veida formula, kur nav jāanalizē katra sastāvdaļa. Atsevišķās pozīcijās summas tikai sākotnēji liekas smieklīgi mazas, jāievēro, ka iztikas minimums rēķināts vidējam iedzīvotājam. Tajā “ielikti” gan bērnam, gan sievietei, gan vīrietim paredzēti apavi, apģērbs un citas preces.
Jau pirms diviem gadiem gan statistiķi, gan citi speciālisti atzina, ka iztikas minimuma saturs neatbilst mūsdienu prasībām un to sen būtu laiks pārskatīt. Pagaidām nekas nav mainījies.
