Ceturto reizi Jelgavas domes vēlēšanās startē pilsētas mērs Andris Rāviņš. Viņš sola Jelgavai projektus, kas varētu dot straujāku ekonomisko attīstību. Pats viņš spēku un enerģiju gūst lauku mierā, kopā ar ģimeni dzīvojot dzimtajā Sesavas pagastā.
– Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis intervijā “NRA” spriež, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa atšķiras no citām ar pat sabiedrisko mediju uzbrukumu “aizsēdējušamies mēriem”. Jūsuprāt, pilsētai nokalpotie gadi nav šķērslis, lai apstātos pie sasniegtā?
2001. gadā sajūta bija citāda. Tolaik sapratu, ka pilsēta neattīstās tā, kā varētu attīstīties. Bija daudz maksātnespējas procesu. Taču vajadzēja gan sevi pārliecināt, gan stiprinājumu saņemt no kolēģiem, ka varu uzņemties šo darbu. Mani toreiz uzrunāja LLU rektors Voldemārs Strīķis un uzņēmēji, ar kuriem man bija cieši kontakti, vadot Unibankas Jelgavas nodaļu. Tagad 2017. gadā ir gan padarītā, gan iesāktā darba sajūta, gan arī skats uz nākotni. Esmu piekritis balotēties un uzskatu, ka gadi nav šķērslis, lai turpinātu darbu. Ko par to domā pilsētnieki – tas ir viņu ziņā.
– Pērnā gada nogalē dome vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka visiem pašvaldības sistēmā strādājošajiem (ap 2700 personām) ir jāpaaugstina alga par astoņiem procentiem. Līdzīgi alga tika paaugstināta gan medmāsām un bērnudārzu audzinātājām, kuru atalgojuma summa ir trīsciparu skaitlis, gan domes darbiniekiem, kuriem tas ir četrciparu. Tas bija pareizi darīts?
Gribējām palielināt vairāk, diemžēl nevarējām. Budžeta iestādēs ir valsts noteikta amatu atalgojuma gradācija un ar četrciparu skaitli tā rakstāma vien nelielai daļai darbinieku. Pašvaldībā algas nebijām cēluši kopš 2010. gada. Domes priekšsēdētāja algu likums ļāva paaugstināt vairākkārt, bet es to neizdarīju, solidarizējoties ar saviem cilvēkiem, lai varētu viņiem acīs skatīties.
– Ozolnieku novada domē ir saskaitīts, ka vienbalsīgi tiek pieņemti 80 procenti lēmumu, Jelgavas domē šis skaitlis, šķiet, varētu pārsniegt 90. Vienprātība stiprina, bet vai nav vēlama arī konstruktīva opozīcija? Dažkārt ir sajūta, ka domē izskatītajiem jautājumiem, nav nepieciešams piecpadsmit deputātu balsojums.
Piedaloties tikai domes sēdē, nevar redzēt, kā domes lēmumi top. Jautājumus gatavo komitejās un darba grupās. Diezgan daudz tiek diskutēts starp domniekiem, uzņēmējiem, lietpratējiem, pirms tiek pieņemts pareizais lēmums. Turklāt likumā ir noteikta kārtība, par ko var lemt tikai dome, vienalga, vai šis jautājums ir liels vai mazs.
– Pērnā gada nogalē sabiedrība tika informēta par nodomu sadarbībā ar ķīniešu uzņēmējiem ieguldīt investīcijas vecā lidlauka teritorijā, lai izveidotu loģistikas centru. Ja tas piepildīsies, par astoņiem tūkstošiem jeb apmēram trešdaļu Jelgavā augs darbavietu skaits, droši vien izaugtu arī savs ķīniešu rajons, dzīve mainītos diezgan ievērojami. Kāpēc saistībā ar tādu svarīgu jautājumu nav neviena pilsētas domes lēmuma?
Kāpēc domājat, ka šis projekts nav apspriests starp domniekiem un administrācijas cilvēkiem?! Tas ir ilgstoši apspriests. Saistībā ar pašvaldības vēlmēm attiecībā pret Jelgavas veco lidlauku internetā pirms diviem gadiem publicējām pašvaldības piedāvājumu. Pieteicās ķīniešu uzņēmums, ir interesējušies arī citi. Varbūt būs vēl kāds piedāvājums. Tas nav vēl tik tālu attīstījies, lai par to būtu jālemj domei. Ar ķīniešu firmu ir parakstīts nodomu protokols par iespējamo sadarbību, ja piepildīsies vairāki citi nosacījumi. Pagaidām tie nav piepildījušies.
– Runājot par neīstenoto vagonu rūpnīcas projektu, uzņēmējs Māris Peilāns, kas vada ceļu būves sabiedrību “Igate” intervijā “Ziņām” atzina, ka viņa uzņēmums tajā zaudējis aptuveni 300 tūkstošus eiro. Kādas ir izredzes atgūt šādos projektos zaudētos līdzekļus?
Domāju, ka viņš šo naudu nav zaudējis. Cik zinu, rūpnīcas vadība ar uzņēmēju pirms vairākiem gadiem ir noslēgusi līgumu par parādu atmaksu. Ir sastādīts naudas atdošanas grafiks, un tas tiek ievērots.
– Lielākais projekts, ko Zaļo un zemnieku savienība atzīmē priekšvēlēšanu programmā, ir upju kuģu osta, no kuras liellaivas ar beramkravām tiks dzītas uz Rīgas ostu. Kad tas varētu īstenoties?
Sadarbībā ar Rīgas ostu šajā jautājumā tiek ļoti rūpīgi strādāts. Ir veikta zemesgabalu konsolidācija, un tūlīt tiks izsludināta projektu gatavošana, lai rekonstruētu Neretas, Prohorova un Garozas ielu, starp Garozas un Neretas ielu izbūvētu jaunu ielu, kas šķērsos industriālo zonu bijušā kombināta “Būvdetaļa” teritorijā, izveidotu industriālos pieslēgumus, palielinātu jaudas. Lai sakārtotu degradēto vidi Lielupes krastā un radītu priekšnosacījumus loģistikas attīstībai, tiks nostiprināti upes krasti un izbūvēti cietā seguma laukumi specializētu kravas plūsmu apstrādei. Sāksim arī Rubeņu ceļa posma no Loka maģistrāles līdz Ozolnieku novada administratīvajai robežai rekonstrukciju.
– Lasītāji sūdzas par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklim Jurim Vidžim piederošajā māju apsaimniekošanas uzņēmumā Ozolnieku novadā Ānē tika piemērots negodīgas komercprakses pārtraukšanas likums. Vai jūs varat teikt, ka Jelgavas NĪP, kas apsaimnieko piecsimt jelgavnieku māju, viss norit pieņemamā kārtībā?
Pilsētas pašvaldībā izveidotas iekšējā audita grupas, un auditi aptver visas pašvaldības kapitālsabiedrības. Auditoru ziņojumi regulāri tiek izskatīti attiecīgo komisiju sēdēs. Ja tiek atklāti kādi trūkumi vai nepilnības, tie tiek novērsti. Šobrīd nav nekādas informācijas par nepareizām lietām.
– Priekšvēlēšanu programmā tiek solīts pievērsties daudzdzīvokļu māju iekšpagalmiem, māju siltināšanai, kā arī vairākām nomales ielām. Kāpēc līdz šim ar pagalmiem nav sevišķi veicies?
Izskatās, ka šogad būs labi. Pagājušajā gadā realizējām projektu, kur pusi summas, kas tika ieguldīta pagalmu sakārtošanā, sedza dzīvokļu īpašnieki, bet otru pusi pilsēta. Tā naudiņa netika izlietota. Ja dzīvokļu īpašnieki neuzskata par vajadzīgu piedalīties un sakārtot savu vidi, ko pašvaldība var darīt?
– Varbūt šī ieguldījumu proporcija nebija iedzīvotājiem draudzīga?
Domājat, ka vajadzīgs simtprocentīgs domes finansējums?
– Daudzdzīvokļu māju pagalmos ir diezgan daudz arī pašvaldībai piederošas zemes.
Pašvaldības zemi mēs kopjam tik, cik atļauj finansējums. Taču tā nav vienīgā problēma Jelgavā. Mēs varbūt varējām par ES naudu netaisīt lielās tranzītielas, nedarīt daudzas citas lietas, bet vai pilsētnieki par to būtu priecīgi?! Vai būtu tāda biznesa attīstība, kādu pašlaik redzam? Jelgavā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņiem.
– Bezdarba līmeni Jelgavā zināmā mērā mazina tas, ka atrodamies tuvu Rīgai, kur strādā 12–13 tūkstoši jelgavnieku.
Taču uz Jelgavu brauc strādāt arī no Valmieras, Daugavpils un citām pilsētām.
– Lasītāja sūdzas par Rūpniecības ielai paralēlo kaļķaini akmeņaino ceļu, pa kuru tiek nodrošināta piekļuve privātmājām posmā no Tērvetes līdz Filozofu ielai. Bija solīti uzlabojumi, taču nav izdarīts
Izprojektējot atklājās, ka nepieciešamās summas ir neadekvāti lielas. Atmodas ielas posma no Dobeles šosejas līdz Dambja ielai un Rūpniecības ielas posma no Filozofu ielas līdz Tērvetes ielai asfalta seguma atjaunošanai nepieciešami vairāk nekā 1,8 miljoni eiro. Mūsu līdzfinansējums – gandrīz 429 tūkstoši. Paralēlo ielu sakārtošanai varam izmantot tikai pašvaldības līdzekļus, un to šobrīd nevaram atļauties.
– Iedzīvotāji uztraucas arī par autoostas pārcelšanu pie dzelzceļa stacijas. Cilvēki pieraduši, ka autoosta bija pašā pilsētas centrā. Domā, ka būs papildus jātērējas, braucot no jaunās autoostas uz centru.
Protams, ka autobusiem būs pietura centrā, tikai pati autoosta atradīsies tālāk no tā.
– Strīds par lielveikala projektu Cukura ielā 2 ir nonācis tiesā. Lieta sarežģīta, bet varbūt jūs zināt, kas ir patiesā labuma guvējs no tā, ka daļa pašvaldības zemes nonāca attīstītāja “Eften Capital” īpašumā?
Privātīpašnieki savā starpā zemi pārdeva. Vai kāds ko nopelnīja vai nenopelnīja, es nezinu. 2014. gadā pašvaldība pārdeva šo zemi par summu, kas bija daudzkārt zemāka par to, par kādu viņi būtu gatavi pārdot atpakaļ. Ja mēs tomēr to pirktu, ko teiktu pilsētas iedzīvotāji, KNAB un visas tiesībsargājošās iestādes! Lokālplānojumā šī teritorija noteikta kā sabiedriskās apbūves zona.
– Gatavojoties valsts simtgadei, tiek īstenots 150 tūkstošu eiro vērts vides objekts “Laika rats”. Kā saprotam, tas tiek darīts bez konkursa.
Nevar teikt, ka nav bijis konkursa. Kārlis Īle ar vides objektu piedalījās metu konkursā “Jubilejas zīme “Jelgava – 750” 2014. gadā. Žūrijas komisija piešķīra vides objektam trešo vietu, norādot, ka perspektīvā varētu izmantot iesniegtā meta atsevišķas idejas. Pēc iestādes “Kultūra” pasūtījuma, papildinot savu ideju un aprobējot tieši Jelgavai, mākslinieks radījis paliekošu vērtību, kas jelgavniekiem arī pēc laika atgādinātu par savas valsts un pilsētas jubilejām. Mākslā vienmēr būs dažādi viedokļi.
