Ja pašu zemītē pa gadu notikušo pāris slejās nav iespējams uzskaitīt, kā gan apkopot visu, kas bijis plašajā pasaulē. Tomēr dažus svarīgākos notikumus būtu vērts atcerēties īpaši.
Ja pašu zemītē pa gadu notikušo pāris slejās nav iespējams uzskaitīt, kā gan apkopot visu, kas bijis plašajā pasaulē. Tomēr dažus svarīgākos notikumus būtu vērts atcerēties īpaši.
Par 2003. gadu varēja rakstīt, ka tas atnesis pirmo karu 21. gadsimtā, toties 2004. gada beigās varētu teikt, ka šis karš joprojām nav panācis gaidīto mieru nedz Irākā, nedz pārējā pasaulē. Tieši pretēji. ASV un Lielbritānijas mēģinājums ar militāru iebrukumu gāzt Sadama Huseina režīmu izraisījis līdz šim vēl nebijušu musulmaņu teroristu aktivitātes uzliesmojumu. Pēc mēneša Irākā būtu jānotiek parlamenta vēlēšanām. Tomēr, dzirdot, ka gandrīz katru dienu šajā un kaimiņu valstīs no teroristu organizētiem sprādzieniem iet bojā desmitiem militārpersonu un civiliedzīvotāju, grūti ticēt, ka gadījumā, ja vēlēšanas patiešām notiks, tās kaut ko mainīs notikumu gaitā. Ticamākais, neskatoties uz ārvalstu okupācijas karaspēka (pārsvarā ASV) palielināšanu, vēlēšanu dienā daudzviet skanēs sprādzieni ar daudziem upuriem. Ja arī vēlēšanas tiks uzskatītas par notikušām un Irākas parlaments sāks darbu, mieru tas šai valstij neatnesīs. Šajā sakarā varam kaut vai atcerēties vairāk nekā desmitgadi ilgušus nemierus Irākas kaimiņvalstī Afganistānā pēc Padomju Savienības karaspēka izvešanas. Visu šo laiku tur nebija nedz īstas valdības, nedz parlamenta. Drīzāk to varēja nosaukt par pilnīgu anarhiju.
Decembra pēdējās dienās atzīmēsim kādu skumju notikumu, kas saistīts arī Afganistānu. Daudzas ģimenes Latvijā ar skumjām pieminēs pirms 15 gadiem notikušo PSRS karaspēka iebrukumu šajā valstī. Toreiz jauni puiši pret pašu gribu devās pildīt savu “internacionālo” pienākumu. Tiek uzskatīts, ka tieši Padomju Savienības iebrukums Afganistānā deva jaunu impulsu daudz plašākai islama fundamentālisma izplatībai pasaulē. No afgāņu pretestības kustības dalībniekiem veidojās “Taleban” organizācijas kodols. Savukārt tās dalībnieki papildināja vēlākās Sauda Arābijas pilsoņa un biznesmeņa Osama bin Ladena vadītās “Al Quaeda” kaujinieku rindas.
Lielākais šo kaujinieku rīkotais terora akts šogad notika Spānijas galvaspilsētā Madridē. Tika uzspridzināti vairāki pasažieru vilcieni, dzīvību zaudēja simtiem Madrides iedzīvotāju. Teroristu rīkotos uzbrukumus pasaulē varētu uzskaitīt bez gala. Jau pieminētā Spānija joprojām nav tikusi galā ar basku separātistu kaujinieku uzbrukumiem. Joprojām ar čečenu teroristiem bezcerīgi mēģina tikt galā Krievijā.
Mūsu austrumu kaimiņi šogad sagādājuši ne vienu vien pārsteigumu. Prezidents Vladimirs Putins beidzot noteicis Krievijas dzīves nākotnes aprises. To varētu nosaukt par pilnībā centralizētu un tikai prezidentam pakļautu valsti. Kaut kas līdzīgs konstitucionālās monarhijas un demokrātiskā centrālisma krustojumam. Tāpat skaidrs, ka prezidents Putins, kurš ieguva sev paklausīgu parlamentu, arī turpmāk necietīs nekādu Krievijas gubernatoru brīvdomību. Šogad viņš izdeva dekrētu, kas atcēla to tiešu ievēlēšanu. Turpmāk gubernatorus iecels “no augšas”. (Atgriežoties pie Latvijas, jāpiebilst, ka līdzīgas idejas pavīdēja laikā, kad valdību vadīja Einārs Repše…)
Turpinot par Krieviju, nevar apiet kompānijas “Jukos” iznīcināšanu. Kad tās īpašnieks un vadītājs viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem Mihails Hodorkovskis izteica vēlmi doties lielajā politikā, Krievijas līderi deva starta signālu kompānijas likvidācijai. Tā būtībā beidzās pirms pāris nedēļām, kad koncerna “Jukos” meitas uzņēmuma “Juganskņeftjegaz” akcijas izsolē iegādājās mazpazīstama Tveras apgabalā reģistrēta kompānija “Baikalfinansgrup”, kas tās nopirka par vairāk nekā 4,85 miljardiem latu. Eksperti izsoles rezultātus vērtēja kā sensacionālus un pieļāva iespēju, ka šī kompānija varētu būt saistīta ar koncernu “Gazprom”. Tā savukārt visciešākā veidā saistīta ar pašu Putina kungu.
Notikumi Krievijā izraisījuši zināmu satraukumu Lietuvā, jo minētajai “Juganskņeftegaz” piederēja vairāk nekā puse Mažeiķu naftas rūpnīcas akciju. Pastāv bažas, ka politisku iemeslu dēļ varētu būt traucēta izejvielu piegāde un Mažeiķu uzņēmums apstātos. “Ziņas” jau rakstīja, ka tas radītu degvielas deficītu arī Latvijā.
Tepat netālu – Ukrainā – risinājās notikumi, kas pilnībā izmainīja uzskatus par šo valsti kā Krievijai paklausīgu satelītu. Zināmā mērā negaidīti Ukrainā prezidenta vēlēšanās uzvaru guva opozīcijas pārstāvis, prorietumnieciski noskaņotais Vladimirs Juščenko. Jāpiebilst, ka tieši Krievijas “neuzmācīgā” protežē Vladimira Janukoviča uzkrītošā “vāķīšana” bija pēdējais piliens, lai ukraiņos mostos savas valsts pilsoņa pašapziņa un tā pateiktu, ko domā par šādu “aprūpi”.
Atgriežoties pie prezidentu tēmas, nedrīkst aizmirst, ka novembrī atkārtoti par savas valsts prezidentu tika izvēlēts Džordžs Bušs. Turklāt jo pārsteidzošāk, ka tas noticis, neskatoties uz ASV karaspēka atrašanos Irākā un tur jau minētajiem terora aktiem, kuros gājuši bojā vairāk karavīru nekā kaujas darbības laikā. Nav noliedzams, ka lielu lomu Buša atkārtotā ievēlēšanā nospēlēja pašreizējā ASV ekonomiskā atveseļošanās, ko nodrošina dolāra un eiro kursa attiecība, kas savukārt veicina ASV ražoto preču eksportu.
Kā nejauku un skumju piesitienu aizejošajā gadā var minēt māmuļas Zemes spēka parādīšanu. Ziemassvētku laikā, kad “miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts”, Dienvidaustrumāzijas valstis piemeklēja traģēdija. Zemestrīces rezultātā radies cunami aiznesis nu jau (pēc pēdējām ziņām) vairāk nekā 70 tūkstošus cilvēku dzīvību. Desmitiem tūkstošu šo valstu iedzīvotāju draud nāve no infekciju slimībām. Izrādās, nemaz neesam šīs planētas spēku savaldītāji un noslēpumu pārzinātāji. Filosofiskāk uz to lūkojoties, jāteic, ka notikušais būtu nopietni jāapdomā, ņemot vērā to, kā līdz šim noticis dabas bagātību neprātīgs patēriņš, nerēķinoties, kas notiks pēc tam.
