25 gadu jubilejas uzvedums asprātīgi parāda bērnu un jauniešu centra «Junda» daudzveidīgo dzīvi.
Ar «Jundu» bieži vien saprotam tikai dažāda vecuma grupu meistarīgos deju ansambļus (jubilejas koncertā netrūka arī to), bet sestdienas pēcpusdiena pilsētas kultūras namā asprātīgi parādīja daudzās ārpus skolas lietderīgi pavadāmā laika iespējas, ko piedāvā abas «Jundas» ēkas – Pasta ielā (Raiņa parkā) un Skolas ielā –, kā arī vasaras nometnes «Lediņi» iespējas Mežciemā. Pēc «Jundas» direktora pienākumu izpildītāja Māra Kalniņa sacītā, tā ir vienīgā tāda veida stacionārā nometne tuvākajā apkārtnē.
Protams, uz kultūras nama skatuves nav iespējams pārnest visu «Jundas» trīsdesmit piecu pulciņu dzīvi, tāpēc jubilejas uzveduma «Āķis lūpā» scenārija autors Jelgavas Jaunā teātra (JJT) režisors Rihards Svjatskis bija iecerējis un veiksmīgi īstenojis ieceri parādīt daudzo pulciņu ikdienas dzīvi – dejotāju (ne tikai tautas, bet arī mūsdienu un līnijdeju) un dziedātāju, ģitāristu un vijolnieku improvizētus mēģinājumus, bet tehnisko pulciņu, kas pamatā bāzēti Skolas ielas ēkā, darbību atklāt saistošos videoklipos.
Uzveduma asprātīgo sižetu vienoja trīs JJT aktieri, kuru sākumā skeptiskā attieksme pret «Jundas» nodarbībām, tuvāk iepazīstoties ar tām, pārvērtās par «āķi lūpā». Redzot, ka «jundieši» nav nekādi «lūzeri» (neveiksminieki), bet laiku pavada «naisīgi un kūlīgi» (jauki un stilīgi), uzveduma dalībnieki kopā ar skatītājiem un apsveicējiem beigās kļuva par «Jundas» «totāliem frendiem» (pilnīgiem draugiem). Programmiņām bija pievienota jauniešu leksikas skaidrojošā vārdnīca, tā ka stāsts par «āķi lūpā» zālē esošajiem bija visnotaļ saprotams.
Lai arī kā būtu pacentusies uzveduma veidotāju brigāde, parādīt darbībā visus vairāk nekā 1200 «Jundas» dalībniekus nav iespējams – tad jānāk uz Pasta ielu 32 vai Skolas ielu 2. «Jundas» pašreizējais vadītājs Māris Kalniņš domā, ka nodarbības pulciņos nav traucēklis skolai: «Aizliegums nav labākais variants, jo ārpus skolas sola vajadzīgs arī kāds vaļasprieks. Ja šī blakus nodarbe nav blēņu darīšana, un «Jundā» noteikti tāda netiek praktizēta, uzskatu, ka viena otru var tikai papildināt.» ◆
