Astoņpadsmit dzīvokļu māja «Milleri 5» Zaļeniekos ir pirmā Jelgavas novadā, kas tiek siltināta, saņemot Eiropas Reģionālā attīstības fonda, kā arī pašvaldības atbalstu. Šogad siltināšanai gatavojas arī divas daudzdzīvokļu mājas Jaunsvirlaukas pagastā – Mežciemā un Staļģenē. Tomēr kopumā Jelgavas novads, kurā atrodas vairāki simti nolietojušos daudzdzīvokļu namu, atpaliek no citām pašvaldībām, kur siltināto māju ir ievērojami vairāk.
Aukstā marta salā un vējā uz «Milleri 5» jumta, klājot jaunu izolācijas kārtu, rosās divi Jelgavas uzņēmuma «GS Celt» strādnieki. Pārējie astoņi siltina pagraba griestus, remontē kāpņu telpas, maina logus. Nelielās būvfirmas īpašnieks Gvido Satovskis saka: «Kolīdz laikapstākļi atļaus, ar akmensvati siltināsim mājas sienas. Domāju, ka līdz Jāņiem darbu Zaļeniekos pabeigsim. Šogad mums ir vēl plānā nosiltināt vienu māju Ozolniekos,» atklāj uzņēmējs. Pirms diviem gadiem izveidotajai firmai šī esot otrā siltināmā ēka.Pieredze vērtīgāka par algu2011. gada augustā izveidotās mājas apsaimniekošanas biedrības «Milleri 5» vadītājs Ivars Dzalbs stāsta, ka kopējās mājas renovēšanas izmaksas ir 120 tūkstoši latu. Pusi no šīs summas sedz ERAF, bet otru pusi – paši mājas iedzīvotāji. «Renovācija liek pacelt mājas apsaimniekošanas izmaksas, taču tās nebūs augstākas par 50 santīmiem par kvadrātmetru,» spriež I.Dzalbs. Ar banku noslēgtais līgums paredz, ka «Milleri 5» par renovāciju būs samaksājuši piecpadsmit gados. I.Dzalbs atzīst, ka valstī, izvēršoties ēku renovācijai, gan materiālu, gan celtnieku darba izmaksas aug. Pirms gada šādu pašu māju būtu varējis renovēt par 90 – 100 tūkstošiem latu. Firmu «GS Celt» I.Dzalbs sarunājis cenu aptaujas rezultātā. Svarīgas bijušas arī pozitīvās atsauksmes par šo celtnieku renovēto māju Ozolniekos. I.Dzalbs atklāj, ka par biedrības vadītāja pienākumu veikšanu nesaņem nekādu atlīdzību, taču viņam esot vērtīga sabiedriskā darbā iegūtā pieredze.Kaimiņus līdzi neņēmaApsaimniekotāju biedrības valdes locekle Milda Vītola stāsta – tiklīdz mājinieki sapratuši, ka nevajadzēs savus dzīvokļus ieķīlāt bankā, renovācijai pretinieku neesot bijis. Pāris dienās, kā celtnieki lūguši, visi atbrīvojuši savus pagrabus, un darbs raiti varējis sākties. «Kaimiņi, uzzinot, ka siltināsim māju, lūdza, lai pieņem biedrībā arī viņu māju. Taču mēs atteicām. Vispirms izmēģināsim paši, kas un kā ies,» saka M.Vītola. Viņa priecājas, ka mājas veiksme ir godīgais, izglītotais un uzņēmīgais biedrības vadītājs I.Dzalbs, kuram, strādājot Jelgavā, iznāk pa ceļam mājas lietu kārtošana bankā un citās iestādēs. M.Vītola piebilst, ka no 11 Zaļenieku centra daudzdzīvokļu mājām deviņas izveidojušas apsaimniekotāju biedrības. Reti kurš esot noskaņots maksāt kaut kam trešajam, lai tas apsaimniekotu viņu māju. Līdzšinējā pieredze rādot, ka, tiklīdz ir kāds nopietnāks remonts, iedzīvotājiem jāvāc nauda pašiem. «Milleros 5» komunālo maksājumu parādnieku neesot, apkure katrā dzīvoklī ir autonoma – vai nu ar gāzi, vai malku. Bremzē skepse un nabadzībaAprīlī renovāciju plānots sākt arī Jaunsvirlaukas pagasta Mežciema sešpadsmit dzīvokļu mājā Liepu ielā 3. Mājas apsaimniekotāju biedrības «Mežliepas» vadītājs Kārlis Lauga stāsta, ka process iekavējies dažādu birokrātisku nepilnību dēļ – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra projektu atsūtījusi atpakaļ trīs reizes. Biedrība iesniegusi projekta pieteikumus trim celtniecības firmām, kuru piedāvājums tikšot izvērtēts tuvākajā laikā. Līdz šim lielākie siltuma zudumi radušies no plašajām lodžijām. Malkas apkure visai mājai ir centralizēta. Staļģenē mājā «Vēsmas 17» liela daļa dzīvokļu pieder pašvaldībai, tādēļ arī tā uzņēmusies renovācijas projekta vadīšanu. Uz jautājumu, kāpēc renovācijas process Jelgavas novadā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām attīstās diezgan gausi, pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone atbild – pie vainas cilvēku skepse un lielā mērā neticība vai nespēja mājas vai vairāku māju iedzīvotāju starpā panākt vienošanos. Lai aktivizētu dalību siltināšanas projektos, Jelgavas novada pašvaldība pērn organizējusi seminārus par namu apsaimniekošanu, palīdzējusi gatavot projekta pieteikumus, kā arī izsludinājusi konkursu, kura balva bija divi tūkstoši latu nama energoauditam. Konkursam sākotnēji atsaukušās četras mājas. Zaļenieku pagasta «Milleri 5» bijuši visaktīvākie, savukārt Lielplatones pagasta māja «Centrs 18» no dalības tomēr atteikusies.Lielplatones pagasta pārvaldniece Līga Rozenbaha atzīst, ka daudzviet nabadzība ir tāda, ka iedzīvotāji rēķina šābrīža izdevumus. Turklāt vairākos dzīvokļos mīt pensionāri, kas ziemu pavada pie bērniem pilsētā un siltināšanā nav ieinteresēti.
