Jau gadu Krievijas Centrālā banka spriež par nepieciešamību laist apgrozībā 5000 rubļu naudas zīmi. Visvairāk tā esot vajadzīga Ziemeļos un Tālajos Austrumos, kur ir solīdas algas.
Jau gadu Krievijas Centrālā banka spriež par nepieciešamību laist apgrozībā 5000 rubļu naudas zīmi. Visvairāk tā esot vajadzīga Ziemeļos un Tālajos Austrumos, kur ir solīdas algas. Taču gadu mijā žurnālistiem tika pavēstīts, ka Krievijas iedzīvotāji jau vistuvākajā laikā ieraudzīs ne tikai jauno piectūkstošnieku, bet arī 20, 200 un 2000 rubļu banknotes.
Interpola speciālisti uzskata, ka ik pēc pieciem septiņiem gadiem būtu lietderīgi mainīt banknotes, lai efektīvāk cīnītos pret naudas viltotājiem. Pašlaik uz Krievijas naudas zīmēm attēloti arhitektūras pieminekļi; šī sērija radās 1996. gadā, tātad pagājis pietiekams laiks, lai naudu mainītu. Kas būs attēlots uz jaunajām banknotēm, netiek izpausts.
Naudas zīmju maiņa neradīšot nekādas grūtības, tā noritēšot «dabīgā» ceļā pusgada laikā.
Pašlaik pasaulē pret viltojumu visdrošākie ir Šveices franki. Tajos ir mikroskopiski caurumiņi. No ārpuses banknote izskatās pilnīgi gluda, bet, raugoties pret gaismu, precīzi saskatāms skaitlis, kas atbilst nominālam. Caurumiņus «urbj» lāzera stars. Nesen šāda ierīce atvesta Krievijas Valsts naudas spiestuvē. Līdz ar to novērsti šķēršļi jaunas un «drošas» naudas drukāšanai.
Dārgās iekārtas trūkums, kas nodrošinātu drošu aizsardzību pret viltojumiem, bija galvenais iemesls, kādēļ Krievijā tik ļoti ilgi gaida 5000 rubļu naudas zīmi. Jo naudas viltotāji nesnauž. Pērn viņi izdarījuši pusotras reizes vairāk noziegumu nekā 2001.gadā. Turklāt Krievijas naudas viltotāji ir un paliek patrioti: divas trešdaļas krimināllietu ierosinātas tieši pret tiem, kas drukāja rubļus.
Visbiežāk Krievijā tiek viltotas 100 rubļu naudas zīmes (36 procentos gadījumu), 500 rubļu (30 procentos), kā arī piecu rubļu monētas (20 procentos krimināllietu). Ar «piecīšu» monētām vispār esot dīvaini: tās štancē rūpnieciskos daudzumos. Aizsardzības un metalurģijas uzņēmumu strādnieki vienkārši paši sev drukā un štancē algu, ko viņiem neizmaksā valsts. Atšķirt viltotās monētas var vienīgi pēc svara un ātrāka nodiluma.
Visvairāk viltotā valūta pasaulē ir ASV dolāri. No 560 miljardiem neīsto naudas zīmju 350 miljardi ir tieši «zaļie». Viltotāji visvairāk iecienījuši 100 dolāru naudas zīmi, turklāt «vecā» parauga (70 procentos pieķerto viltojumu bijusi tieši šāda nauda).
Viltota amerikāņu naudiņa Krievijā ieplūst galvenokārt no Ukrainas un Čečenijas. Dažu viltojumu kvalitāte esot ļoti augsta, tāds superviltojums maksā no 70 līdz 80 procentiem no nomināla. Mazāk veiksmīgi viltojumi tiek tirgoti par 10 līdz 15 procentiem.
Kā viltota nauda nonāk apritē? Visizplatītākais veids – norēķinos ar kolhozniekiem, zemniekiem, uzpērkot no viņiem augļus un dārzeņus. No tā visvairāk cieš Ļipeckas, Voroņežas un Orlas apgabali, kā arī daži dienvidu reģioni, kur apmāna lopkopjus – ganus. Noziedznieki aktīvi iesaista tālbraucējus šoferus, jo viņi mēdz ceļot pa dažādām vietām, kur neviens viņus nepazīst, turklāt vietējie iedzīvotāji parasti nespēj atšķirt īstu naudu no viltotas… Netiek noniecināts arī visvienkāršākais variants: viltotās naudas īpašnieki paši staigā pa valūtas maiņas punktiem un veikaliem, pirkdami visādus sīkumus – cigaretes, avīzes, alu…
Lielāko daļu viltotās naudas var atšķirt pēc taustes, tāpēc jābūt uzmanīgākiem. Īpaši pievērsiet uzmanību papīram: to ir visgrūtāk viltot. Ja papīrs ir pārāk gluds vai mīksts, tādu naudu labāk neņemt.
