Jelgavas mēra amata kandidāti Irēnu Škutāni (TP) intervē Evita Puriņa un Armands Jēgermanis.
– Jūs kopš 1994. gada četras reizes esat mainījusi partejisko piederību, turklāt tie bijuši diezgan ideoloģiski atšķirīgi spēki. Ar ko to skaidrojat, un kā šādu maiņu vērtēt vēlētājiem? Krasas politiskās nostādnes neesmu mainījusi līdz pagājušā gada pavasarim, jo LSDSP un SDS bija radniecīgas partijas. Arī «Jaunie demokrāti» turpat vien bija ar savām idejām. Jāsaka, pirms vēlēšanām Latvijā visas partijas ir sociāldemokrātiskas. Lai dotu pienesumu savai pilsētai, svarīgi būt tajā, kas pārstāvēta Saeimā un valdībā. Mana partija līdz šim nebija, un jutos diezgan neomulīgi, kad vajadzēja risināt pilsētai svarīgus jautājumus. Kolēģi domē varēja ar savu partiju palīdzību daudz ko panākt, bet man šādas iespējas nebija. Tajā laikā Tautas partijā (TP) brieda dažādas reformas. Mani uzaicināja, un es piekritu, jo tā bija ietekmīga, ilgus gadus pie varas bijusi partija. Es negribu analizēt – laba vai slikta. Protams, ir daudz, daudz kļūdu, bet, strādājot pašvaldībā, mums šī politika nav tik aktuāla, jo jārisina savi saimnieciskie jautājumi.– TP tiek uzskatīta par diezgan autoritatīvu lēmumu pieņemšanas ziņā, tomēr – vai esat mēģinājuši ietekmēt tās lēmumus, gājusi ar saviem uzskatiem un idejām?Pēc varas maiņas partijā jūtama lielāka demokrātija, un arī nodaļu vadītājus reizi mēnesī aicina uz paplašinātajām valdes sēdēm. Tur tiek izrunāti jautājumi, kas būtiski pašvaldībām. TP darbojas arī nozaru komitejas, kurās mūsu speciālisti var savas idejas aizstāvēt, un to mēs darām. Piemēram, patlaban cenšos caur savu partiju ietekmēt jautājumu par valsts investīcijām pašvaldībām. Mums piešķirti 950 tūkstoši latu Jelgavas 4. vidusskolas piebūvei. No tiem esam izmantojuši 600 tūkstošu. Atlikusī nauda vēl nav pārskaitīta, jo valsts apturējusi visus maksājumus pašvaldībām. Mēs nevaram ņemt 700 tūkstošu latu kredītu, jo valsts aizliegusi pašvaldībām to darīt. Skola gatava 90 procentu apmērā, klases jau piepildītas ar mēbelēm, bet samaksāts 80 procentu, vai tas nav valstiska mēra noziegums, ja šādu objektu aptur un tas jāiesaldē? Tas nav pareizi ne ekonomiski, ne morāli.– Kas notiks, ja valsts solīto nepiešķirs?Meklēsim budžetā iekšējās rezerves. Protams, ne miljona apmērā. Risināsim jautājumu par piebūves daļēju nodošanu ekspluatācijā. Valsts investīciju programmā pašvaldībām iedalīti 27 miljoni, un premjera uzstādījums – 10 miljoni jāsamazina. Tagad tiek veidots objektu saraksts, kurus tomēr finansēs, un ļoti ceram, ka mūsu skola būs to skaitā.– Vai lietderīgi no pašvaldības naudas ieguldīt ap pusmiljonu latu gadā Ledus sporta skolā vai ap 300 tūkstošu informācijas aģentūrā? Vai citās jomās šī nauda nebūtu labāk izmantojama?Tas ir ļoti strīdīgs jautājums. Ja runājam par «Zemgales INFO», jāteic, ka mēs, pašvaldībā strādājošie, ļoti sajutām – cilvēkiem trūkst informācijas par to, ko dara pašvaldība. Un vēl pašlaik tā ir, lai gan ir šī aģentūra un tiek aptverts ļoti liels iedzīvotāju skaits. – Basketbola un futbola skolu audzēkņi teiktu, ka arī viņi labprāt no domes saņemtu šādu finansējumu.Protams, arī kori un deju kolektīvi… Naudas maciņš ir tāds, kāds ir, un politiķiem jāatbild, kā nauda sadalīta. Ledus halle Jelgavā ir viena, un bija jautājums, vai tādai būt.– Par Ledus sporta skolu – nav runas, ka būtu jālikvidē, bet gan par samērību. Hokejs pašlaik ir izteikti privileģētā situācijā.Ja pašvaldība nolēma dibināt skolu, tai bija jāsedz izmaksas. Direktors izvēlēts konkursā, kurā piedalījās ļoti daudz pretendentu. Viņš kopā ar pilsētas Izglītības pārvaldi sastādīja tāmi, un man nav ne mazākā iemesla apšaubīt, ka tas darīts godprātīgi un profesionāli. Skaidri redzu, ka pilsētas budžets būs jākoriģē tūlīt pēc valsts budžeta grozījumiem, būs jāpieņem ļoti, ļoti nepopulāri lēmumi. Pieļauju, tas skars arī šo sfēru.– Jūs minējāt, ka būs jāveic budžeta grozījumi un jāpārskata funkcijas. Valsts institūcijās tas jau tiek darīts un arī darbinieku skaitu samazina. Dome ir vērtējusi, vai visi trīs tūkstoši pašvaldības darbinieku nepieciešami?Domāju, šis būs viens no pirmajiem nākamā sasaukuma deputātu uzdevumiem. Pagājušā gada nogalē, kad tapa likums par līdzekļu samazinājumu arī pašvaldībām, mēs uzskatījām, ka pēc iespējas jācenšas saglabāt darbavietas. Atlaist ir ļoti vienkārši, taču tad sākas sociālās, psiholoģiskās un citas problēmas, kam nāk līdzi daudz negāciju. Uzskatījām par labāku sev samazināt algas par 25 procentiem, darbiniekiem – par 15, taču strādājošos neatbrīvojām. Ja saglabāsies SVF prasības, ka gandrīz par 80 miljoniem jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze, arī pašvaldībām nekas neatliks.– Kādi ir plāni attiecībā uz sociālo dzīvokļu iegādi?Esam daudz ko iegādājušies, par ko saņēmuši pārmetumus ne pa jokam. Tagad saku – labi, ka to izdarījām, jo šogad šī problēma ir pilnībā slēgta, līdzekļu nav, kredītus ņemt nav ļauts. Tā ir SVF prasība. Tā ka šogad sociālos dzīvokļus nepirks. Taču pašvaldībai piederošajiem vairākistabu dzīvokļiem nosakām šādu statusu, ievietojam pa vienai personai istabā.– Vai varat minēt kādu lietu, ko jūs būtu darījusi atšķirīgi no pašreizējā pilsētas mēra?Sievietes loģika no vīrieša ļoti atšķiras. Bet svarīgs ir komandas darbs. Protams, mēs strīdamies, cenšamies pierādīt lēmumu pieņemšanas lietderību. Nevaru teikt, ka vienmēr piekrītu tam, par ko pieņemam domes lēmumus, bet, ja esi komandā, jāatbalsta vairākums. Piemērus, kur es būtu rīkojusies citādi, tagad nevaru nosaukt, tas ir saskaņots komandas darbs. Ir darbi, ko varētu veikt labāk, bet, ka kaut kas bijis kļūdaini, nevaru teikt. Uzskatu arī, ka līgums ar «Fortum» ir ļoti pozitīvs un pilsētai izdevies darījums. Firmas kontrolpakete ir Somijas valdībai, un, pateicoties mātes uzņēmuma finansiālajam atbalstam, mums nebija problēmu ar siltumu, jo iedzīvotāju maksājumi nokritās katastrofāli.– Cilvēks tomēr prasa – kāds man tur izdevīgums, ja par siltumu prasa divus latus kvadrātmetrā?Izdevīgi ir tas, ka bija nodrošināta nepārtraukta siltuma piegāde. Arī temps, kā tā tika sakārtota Pārlielupē, – neviena maza firmiņa to nespētu.– Pirms tam gan bija iznomāšanas līgums ar nepieredzējušu firmu, kur vadībā bija manāms pa kādam agrākās elites pārstāvim. Sabiedrībai tas nav līdz galam skaidrs…Pareizi sakāt, ka nav līdz galam skaidrs. Tas ir informācijas jautājums, un arī es uzskatu, ka par maz informējam, mums jārunā ar sabiedrību, jāskaidro, ko pašvaldība dara un kāpēc. Pilnu interviju ar I.Škutāni, kā arī citiem Jelgavas mēra amata kandidātiem lasiet portālā www.zz.lv
