Pēc nedēļas nogales karstajām dienām kaut kā pēkšņi un negaidot ievēroju, ka labības lauki sākuši dzeltēt.
Pēc nedēļas nogales karstajām dienām kaut kā pēkšņi un negaidot ievēroju, ka labības lauki sākuši dzeltēt. Un, lai gan vasara ir zenītā, zemnieki jau paredz, ka drīz būs jābrauc druvās ar kombainu. Bet kur pēc tam? Kur birumu realizēt? Lai gan liela daļa graudu audzētāju jau skaidri to zina un ir noslēguši līgumus ar labības pārstrādes uzņēmumiem, palūkosim, kas šogad jauns mūsu lielākajā uzņēmumā akciju sabiedrībā «Dobeles dzirnavnieks». Mans sarunas biedrs ir sabiedrības ģenerāldirektors Valdis Muižnieks.
Mūsu uzņēmuma mērķis ir noturēt tirgus līdera pozīcijas, tādēļ arvien palielināsim graudu iepirkšanas apjomu. Tagad tas jau sasniedz ap 100 000 tonnu gadā. Līdz ar to meklējam aizvien jaunas idejas graudu pārstrādei, kā arī iespējas veicināt gan graudu, gan mūsu gatavās produkcijas eksportu. Lai nostiprinātu iepriekšējos gados panākto savas produkcijas kvalitāti un tās noturību, turpināsim investēt ražošanā. Tikai tā varam mūsu produkciju padarīt konkurētspējīgu.
Varbūt sāksim pēc kārtas. «Dobeles dzirnavnieks» ir vadošais graudu pārstrādes uzņēmums Latvijā, beidzamajos gados līderis miltu ražošanā un arī cienīgs konkurents kombinētās lopbarības ražošanā. Ko tas nozīmē zemniekiem?
Šajā sakarā mums ir aktuālas zemnieku problēmas un graudu cenas politika pirms katras jaunās sezonas. Jau minēju, ka gadā iepērkam vairāk nekā 100 000 tonnu graudu. Agrāk tos izmantojām pašražotajai produkcijai, sākot ar šo gadu un arī turpmāk vairāk pievērsīsimies graudu eksportam. Tā palielināsies zemnieku iespējas pārdot izaudzēto labību.
Tomēr jebkurā gadījumā graudu iekšējā tirgus problēmas lielā mērā saistās ar intervenci un ar subsīdiju mehānismu zemniekiem…
Visā pasaulē zemnieki pašu spēkiem vien nespēj nodrošināt rentablu saimniecības darbību, ir vajadzīgs kāds valsts subsīdiju mehānisms. Bet tas nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt ražotājus. Valstij būtu jādomā par zemnieku problēmas risinājumu tādā veidā, lai netiktu skartas ražotāju intereses, jo intervence bieži vien izjauc ekonomiskās proporcijas, tādēļ uzņēmējiem nereti jāiepērk dārgas izejvielas salīdzinājumā ar citu valstu ražotājiem un zūd viņu konkurētspēja. Tāpēc ES priekšvakarā raugāmies dziļāk šajās problēmās: arī nākotnē graudu cenas būs ļoti atkarīgas no tirgus cenām Eiropas Savienībā. Lai varētu nodrošināt kaut vai pašreizējos ražošanas apjomus un klientus ar mūsu produkciju – miltiem un kombinēto lopbarību –, mums ir nepieciešams ražot tādā pašizmaksu līmenī kā pārējās ES valstīs. Tādēļ arī beidzamajos gados, bet jo īpaši šogad, ļoti strauji investējam ražošanas tehnoloģijās, piesaistot arī SAPARD līdzekļus. Gribam sasniegt tādu līmeni, kāds ir ES, lai pēc diviem gadiem spētu veiksmīgi konkurēt gan ar citiem ražotājiem ES, gan nodrošināt vietējiem zemniekiem graudu tirgu. Tādā gadījumā varēsim gan pārdot graudus ES valstīm, gan mūsu ražošanas apjoms ļaus pārstrādāt izaudzētos graudus un konkurētspējīgā kvalitātē pārdot ne tikai Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs un ES.
Vai šogad graudu iepirkums intervencē noritēs tāpat kā iepriekšējos gados?
Situāciju drusku sarežģī tas, ka graudu iepirkšanas intervences noteikumi paredz: atšķirībā no citiem gadiem intervencē iepirkto graudu kvalitāte var būt ievērojami zemāka, lai gan zināms, ka labas kvalitātes miltus iespējams ražot tikai no tādiem graudiem, kuros proteīna līmenis ir virs 11,5. Tādēļ savā iepirkumā akcentēsim graudu kvalitāti. Šīs prasības ir iestrādātas arī līgumos ar zemniekiem. Mums ir ļoti labas partnerattiecības ar daudzām zemnieku saimniecībām, kuras piegādā atbilstošas kvalitātes graudus, lai mēs varētu uzlabot pašražoto miltu kvalitāti. Sadarbība ar zemniekiem ir ļoti veiksmīga: šobrīd esam noslēguši apmēram 2/3 līgumu par graudu piegādi un esam gatavi turpināt sarunas par graudu iepirkumu visa gada laikā. Jo, kā jau teicu, cenu ziņā pieturēsimies pie ES līmeņa, tas ir, pie tādām cenām, kas var konkurēt šajā tirgū. Tādēļ zemnieki varēs saņemt par savu ražu ES līmenim atbilstošu samaksu.
Un kāda tā būtu?
ES šis skaitlis ir ap 100 eiro par tonnu, atkarībā no graudu kvalitātes tas var būt mazliet lielāks vai mazāks. Jāgaida jūlija beigas, jo to var nedaudz koriģēt gan laika apstākļi, gan ražas kvalitāte un daudzi citi rādītāji. Jebkurā gadījumā mēs ļoti elastīgi organizēsim iepirkumu. Varēsim nodrošināt gan tūlītēju samaksu par piegādātajiem graudiem, gan «izstieptu» dažādos termiņos. Pašlaik katrs zemnieks, kas jau noslēdzis līgumu, zina, kad viņš varēs saņemt naudu par saviem graudiem.
Kādas – vismaz intuitīvā līmenī – ir šā gada graudaugu ražas prognozes?
Šī ziema nelutināja, bija stiprs sals, pavasarī likās, ka ražas kritums varētu sasniegt kādus 20 procentus, bet nu laika apstākļi ir diezgan labvēlīgi, augsnē ir diezgan mitruma. Tie zemnieki, kas ievēro intensīvās audzēšanas tehnoloģijas, varētu būt apmierināti ar iekūlumu. Ļoti labi ir vasarāju sējumi, tādēļ domāju, ka nekādu krīžu nebūs, un katrs zemnieks varēs saņemt to, ko viņš ir gaidījis un arī plānojis.
Apmēram pirms gada jūs stāstījāt, ka «Dobeles dzirnavnieks» arī citur Latvijā aktīvi veidojis savas filiāles.
Tas vairāk saistīts ar mūsu produkcijas izplatīšanu un loģistiku, tādējādi esam spējuši turpināt mūsu uzņēmumam nodrošināt līdera pozīcijas: tagad vietējā tirgū realizējam vairāk nekā 50 procentu Latvijā ražotās produkcijas. Tas ļāvis mums kāpināt arī apgrozījumu: pērn tas bija pāri par 14 miljoniem latu, tagad kāpums ir aptuveni desmit procentu.
Jūs minējāt, ka daudz investējat ražošanas tehnoloģijās. Vai tādējādi tikai kāpināsiet ražošanu vai arī turpināsiet to dažādot?
Katrā ziņā cenšamies paplašināt pašu ražotās produkcijas sortimentu. Šā gada beigās atklāsim jaunu tehnoloģisko līniju rudzu pārstrādei. Agrāk mēs rudzus vispār neiepirkām, jo nevarējām tos pārstrādāt, bet jau šogad iepirksim rudzus miltu un miltu maisījumu ražošanai mazo ceptuvju vajadzībām. Vienlaikus rekonstruējam mūsu kombinētās lopbarības ražošanas rūpnīcu, un gada beigās varēsim lepoties ar vienu no modernākajām kombinētās lopbarības ražošanas tehnoloģijām. Ar tās palīdzību varēsim ražot kombinēto lopbarību visām dzīvnieku grupām ar lielu precizitāti un atbilstoši katra interesenta receptūrām. Protams, to panāksim ar iekārtām, kas atbilst visām ES prasībām.
Pagājušajā gadā bija patīkami vērot, ka aiziet pagātnē garās rindas, graudus nododot.
Esam ieguldījuši lielu organizatorisko darbu, lai sakārtotu iepirkuma sistēmu. Piemēram, mūsu jaunās paraugu noņemšanas iekārtas nodrošina ātru apkalpošanu, augstu precizitāti, izslēdzot cilvēku subjektīvā faktora iejaukšanos. Kādreiz arī bijušas dažādas problēmas noteikt graudu kvalitāti, bet tagad šis process notiek automātiski, visas iekārtas tiek kalibrētas republikas mērogā, un principā kļūdīšanās nav iespējama. Tas nozīmē, ka ikviens zemnieks, kas graudus atved, saņems tieši savu graudu kvalitātei atbilstošu samaksu. Pieņemsim graudus atbilstoši piecām kvalitātes kategorijām, un par kvalitāti tiks arī maksāts audzētājiem.
Vai esat gatavi un slēdzat līgumus ar zemniekiem no visas Latvijas?
Mūsu valsts nav liela… Zemgalē, piemēram, maz audzē rudzus, bet ap Rīgu, Kurzemē tos audzē, tāpēc visus zemniekus gaidām sadarbībai.
Vai rudzus iepirkt sāksiet jau šogad?
Ražas laikā varbūt vēl ne tik aktīvi, taču pēc ražas novākšanas slēgsim vienošanās ar zemniekiem, jo, kā jau sacīju, līniju atklāsim tikai gada nogalē. Šī ražošanas niša mums vajadzīga arī tādēļ, lai nodrošinātu produkcijas sortimentu un varētu konkurēt Baltijas tirgū. Mums jau patlaban ir labākie kviešu milti Baltijā, ceru, ka spēsim ražot arī labākos rudzu miltus. To noteikti spēj nodrošināt mūsu speciālistu kvalifikācija un attieksme pret darbu.
Kā jūtaties vietējās konkurences palielināšanās apstākļos, kad sevi ļoti nopietni piesaka arī citi ražotāji? Piemēram, stingri uz kājām nostājies zemnieku kooperatīvs «Latraps».
Domāju, ka tas mūs neietekmē, jo pieļauju, ka nākotnē šādu, uz kooperācijas principiem veidotu organizāciju var rasties aizvien vairāk. «Latraps» darbojas ar rapša sēklām, izved to uz ārzemēm un arī vietējo tirgu apmierina, taču, runājot par graudiem – viņi iepērk tos, kas Latvijas tirgū faktiski ir lieki un ko zemnieki izaudzē Eiropas tirgum. Tas ir apsveicami, īpaši tāpēc, ka tā ir pašu zemnieku organizācija. Iespējams, ka tāda kooperatīva izveidi rosinājis apstāklis, ka Latvijā nav bijis pietiekami daudz lielo elevatoru un uzņēmumu, kas būtu pienācīgi rūpējušies par zemnieku produkcijas realizāciju ārpus Latvijas. Tādēļ ir normāli, ja visos tirgos ir vairāki dalībnieki, kuru panākumus nosaka menedžments, attieksme pret klientiem un serviss. Tā ir veselīga konkurence, kas var tikai uzlabot zemnieku stāvokli.
Bet vai «Dobeles dzirnavnieks» arī nākotnē uz rapsi vispār neskatīsies kā uz savas ražošanas izejvielu?
Attiecībā uz graudaugiem rapsis principā ir nezāle. Eļļas ražošana noder biodīzelim, ierobežota vietējā tirgus piepildīšanai… Šī kultūra paredzēta izvešanai. Ar laiku varbūt arī mums būs investīcijas, lai rapsi pārstrādātu uz vietas, tas būtu apsveicami arī Latvijas ekonomikai kopumā. Vēl noslēgumā vēlos pasacīt: katra uzņēmēja sekmes atkarīgas no attieksmes, no vēlēšanās un prasmes. Tādēļ novēlu visiem, kam tas ir, lai viņiem sokas un lai viņi sasniedz visu, ko iecerējuši, jo tam ir visas iespējas.
