«Nāc, mīļais, remdējies!» jeb «Pastardienu gaidot». Tik amizantu nosaukumu, pieminot kolorītā Jelgavas mācītāja Morica Vilhelma Konrādija (1821–1904) dzimšanu, darbu, humoru un teātra mīlestību, deva aktieris Dainis Ozoliņš, aicinot uz sarīkojumu Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Klātesošajiem bija iespēja ne tikai D.Ozoliņa izpildījumā pusnopietni, puspajokam gūt ieskatu ievērojamā mācītāja personībā, bet arī uzklausīt muzeja krājuma galvenā glabātāja Alda Barševska kolorīto stāstījumu par tā laika Jelgavu, kad Sv.Annas draudzi 52 gadus vadīja Konrādijs.
Draudzes vēstures lappusēs atrodamas ziņas, ka 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimtā Kurzemes guberņas galvaspilsēta ieguva otro elpu – sāka celt jaunus, reprezentablus mūra namus, ierīkoja dzelzceļa satiksmi, sabiedriskajā un kultūras dzīvē sevi aizvien noteiktāk sāka pieteikt latvieši.
Šajā laikā Sv.Annas draudzē kalpoja leģendārais mācītājs Konrādijs (1850–1902) – pati kolorītākā personība Sv.Annas baznīcas mācītāju vidū un arī visilgāk no visiem kalpojušais. Konrādija tēvs – tā viņu mīļi sauca tautā. Viņš nebijās nedz no muižniecības, nedz no tai toreiz pakalpīgās konsistorijas un atklāti izzoboja visādus netikumus. Konrādijs bija slavens ar izteiksmes īpatnējo veidu un oriģinālajiem sprediķiem. Daudzi viņa izteicieni un sprediķi ierakstīti arī Latvijas humora vēsturē. Konrādijs bija tautā cienīts savas stājas, izglītības un taisnās dabas dēļ.
Mācītāja Konrādija kalpošanas laikā 1883. gada 10. novembrī Sv.Annas baznīcas dārzā par godu Mārtiņa Lutera 400. dzimšanas dienai tika iestādīts un iesvētīts ozols. Tagad tas, iežogots ar dzelzs kaluma sētu, kuplo stalts joprojām. Mācītājs apglabāts Jelgavas Baložu kapsētā.
