Izjustu skaņdarbu melodijas simboliski spēcinās tā ozoliņa saknes, ko nule topošajā Latvijas Likteņdārzā talkas dienā iestādīja Jelgavas novada senioru jauktā kora «Gaisma» dalībnieki.Koknesē sestdien bija sabraukuši senioru kori no visiem etnogrāfiskajiem novadiem, Rīgas. No Madonas un Skrundas, Rēzeknes un Talsiem, Bauskas un Ogres, Lielvārdes… Kokneses kultūras nama jauktā kora «Labākie gadi» diriģente Silvija Cīrule kā pasākuma namamāte bija iecerējusi ar īsu uzrunu ievadīt šo netradicionālo koru kopmēģinājumu un talkošanu reizē. Taču sakāmais aprāvās pusvārdā. Kaklā iesprūda rūgts atmiņu kamols, vārdi palika neizrunāti. Viņas vīrs, vēl gluži mazs būdams, savulaik divas reizes ticis deportēts uz Krasnojarskas apgabalu. Sibīrijā izsūtījumā miris tēvs, turp izvestas S.Cīrules mamma, vīramāte. Skaudrs liktenis piemeklējis daudzus uz Koknesi atbraukušos. Atmiņu sāpi nu dziedina dziesma. Skan patētiski svinīgi gan kā lūgšana, gan dziļu lepnumu raisoša par mūsu tautas gara stiprumu, Tēvzemes mīlestību. Jo, runājot dzejnieka Raiņa vārdiem, priekš divām Latvijām zemes mums vienkārši trūkst. Tādēļ atkal augšā ceļama un sakopjama tā, ko Dievs jau ir devis. Bet, lai tiktu uz priekšu, bēda paliekama – zem akmens!Mūsu tautas spēka simbolam tika atvēlēta vieta Likteņdārzā iecerētajā ozolu jaunaudzes ceturtajā sektorā. Nu iedēstītais kociņš glabās arī «Gaismas» koristu roku siltumu. Tas vēl ir vientuļš šajā zemes nogabalā. Ies laiks, un līdzās sakuplos citi augi, vesti no tuviem un tāliem novadiem. Un katram stādījumam būs savs stāsts par mūsu tautas pagātni. Būs svētnīca, kur atcerēties tos, kam kapavieta nav zināma, kur smelties spēkus.Likteņdārzs un salas Daugavā iepretī Kokneses baznīcai top pēc starptautiski pazīstamā japāņu arhitekta Šunmio Masuno projekta skices sadarbībā ar mūsu speciālistiem. Un top ar visas Latvijas tautas atbalstu. Izdarīts jau daudz. Bet vēl ļoti daudz jāizdara, lai līdz 100. dzimšanas dienai tas izaugtu par visu lolotu dāvanu jubilejā un skaistu pieminekli pagātnes ciešanām un apliecinājumu tautas neizsīkstošajam spēkam. Senioru koru dalībnieki Koknesē pie tikko iestādītā ozoliņa nolasīja savdabīgu testamentu jaunajai paaudzei svēti glabāt tautas piemiņu, tās darba tikumu, lai mūsu zeme atdzimtu, atkal kļūtu krāšņa, būtu dāsna kā mīloša māte.
