Latvija, domājams, varētu patentēt paņēmienu, kā salaist grīstē jebkuru labu projektu.
Latvija, domājams, varētu patentēt paņēmienu, kā salaist grīstē jebkuru labu projektu. Atliek vienīgi izvirzīt problēmu, pēc tam izsludināt konkursu, vēlams starptautisku, apstiprināt uzvarētāju un tad sākt spriest, vai tas mums vispār ir vajadzīgs un vai spēsim to finansiāli «pavilkt». Šādas ne īpaši gaišas domas nāk prātā, uzzinot, ka kārtējo reizi publiskota atziņa, ka tikai valdības un Kultūras ministrijas kompetencē ir lemt, vai nepieciešams realizēt 80 miljonu latu vērto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu. Vakar šādu atziņu tautās laidis finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, kas pārstāv «Jauno laiku». Viņš ir arī LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes priekšsēdis.
Iecere par jaunas LNB ēkas celtniecību dzīvo jau kopš 1926. gada. Arī vēlākajos gados šis jautājums vairākkārt izvirzījās sabiedrisko diskusiju priekšplānā, līdz beidzot 1988. gadā toreizējā Padomju Latvijas valdība pieņēma lēmumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. LNB ēkas projektu izstrādāja pēc tam, kad Ministru padome 1991. gada 3. jūlijā pieņēma attiecīgu lēmumu. Par projekta autoru tika izvēlēts pasaulē pazīstamais latviešu arhitekts Gunārs Birkerts no ASV.
Tagad, atklājot, ka projekts jau ir morāli novecojis, gluži vai jāsāk nožēlot, ka padomju laiki neturpinājās vēl pāris gadu. Pēc ministra domām, Nacionālās bibliotēkas grāmatu fondu glabāšanas jautājums ir lielā mērā jau atrisināts – grāmatu glabātuves vajadzībām esot piemērots Krievijas armijas militārais objekts «Silakrogs», kas atrodas gandrīz trīsdesmit kilometru no Rīgas. Galvenais apsvērums atkal ir nauda, jo te būšot vajadzīgs tikai nepilns miljons latu…
Kultūras ministre un acīmredzot arī arhitektūras eksperte Ingūna Rībena pagājušajā nedēļā Nacionālās kultūras padomes sēdē atzinusi, ka no pragmātiskā viedokļa «desmit gadu vecais Birkerta «Gaismas pils» projekts ir zināmā mērā morāli novecojis». Tomēr nav skaidrs, kas šajā lēmumā bija noteicošais – atziņa, ka projekts mums ir par dārgu, vai arī tas, ka tā tehniskais risinājums ir galīgi novecojis. Ja pareizs ir pēdējais variants, tad kas traucē to koriģēt atbilstoši tehnikas un būvniecības novitātēm? Ja pareizs ir pirmais pieņēmums, ka valsts budžets to nespēs «pavilkt», netop skaidrs, kāpēc nav ņemtas vērā jau iepriekš ieteiktās idejas par iespējamajiem finansēšanas avotiem. Nav noliedzams, ka 80 miljonu latu valsts budžetā ir ievērojama summa, tikai… Kārtējo reizi pierādījies, ka spējam rēķināt vienīgi šodienai, nedomājot ne nieka par rītdienas zudumiem. Ja seko ministra Dombrovska loģikai, jaudīgu serveri var iebāzt kaut vai Rīgas centra vienā istabā, «sadzīt» tajā iekšā visās grāmatu glabātuvēs esošo informāciju, un lieta darīta. Savu «Gaismas pili» šī valdība būs uzcēlusi. Bet vai ar to varēsim lepoties nākamajām paaudzēm?
Kultūras ministre atzīst, ka par Gunāra Birkerta projektu ir sapņots un spriests tik daudz gadu un atteikšanās no tā realizācijas daudziem būs milzīga vilšanās. Ja valstij nacionālās bibliotēkas celtniecībai tiešām nav naudas, tad nevajadzētu aizbildināties ar projekta morālu novecošanos, bet tā arī pateikt. Citādi, loģiski spriežot, ik pa brīdim nāktos jaukt nost morāli novecojušās ēkas un to vietā būvēt modernākas. Ja projekts ir jālabo, to var paveikt, būtu tikai gribēšana. Kā vienmēr, galvenie šajā gadījumā izrādījušies politiķi, kas savu priekšgājēju lēmumus var «neņemt galvā» un mierīgu sirdi aizmirst. Un vēl. 2000. gadā G.Birkerta «Gaismas pils» projekts saņēma Čikāgas Arhitektūras muzeja gada balvu.
